LR LM prioritātes darba, nodrošinātības, sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības jomā.

Latvijas Republikas Labklājības  ministrija
Skolas 28, Rīga, Latvija, LV-1331.

Uz jautājumiem atbild Dagnija Staķe,ministre
 ministre.  Agrita Groza, Valsts sekretāres vietniece

- Kādi ir jūsu plāni un iespējas?
- Nākamie gadi tiks veltīti integrācijai Eiropas Savienībā, un, ja pavisam konkrēti, tad tas ir darbs ar Eiropas Sociālo fondu, jo nākošajā gadā (pēc iestāšanās ES), 2004. gadā ir paredzama diezgan prāvu līdzekļu piesaistīšana 116,5 miljonu eiro apmērā. Es personīgi šeit saskatu lielas sadarbības iespējas ar pašvaldībām, kuras varētu šos projektus realizēt arī dzīvē.  Mums būs jāpiesaista arī savas līdzdalības maksājumi, un 116 miljoni nav maza nauda, mūsu ieguldījuma daļa arī ir diezgan liela. Katrā ziņā te var būt gan valsts, gan arī pašvaldības, gan arī uzņēmumu finansējums, gan arī kombinēts variants. Katrā ziņā es domāju, ka nākošgad ir jāpieliek visas pūles, lai popularizētu Eiropas fonda ienākšanu Latvijā, lai tādā veidā rastos abpusēta ieinteresētība.
Eiropas sociālais fonds praktiski ir domāts bezdarba samazināšanai un sociālās izstumtības un nabadzības samazināšanai, arī cilvēka darbspējas uzlabošanai. Mēs pašlaik sagatavojam svarīgus dokumentus un attīstības plāna, lai saņemtu šī fonda atbalstu. Zināmā mērā tas ir saistīts ar jaunā likuma ieviešanu, proti, bezdarbnieka un darba meklētāja atbalsta likuma normu, kā arī jaunu, aktīvu nodarbinātības pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir risināt tās bezdarba problēmas, kuru pamatā bezdarbnieku pazemināta darbaspēja. Tiebūs pasākumi, kuri sekmē bezdarbnieku darba spēju paaugstināšanos, viņu atgriešanos aktīvajā darba tirgū. Protams, šeit jārunā ir arī par tā saucamām riska grupām, par invalīdu integrēšanu sabiedrībā un darba tirgū, pirmspensiju vecuma iedzīvotāju nodarbinātību, cilvēkiem, kas atgriežas no ieslodzījumu vietām, arī par māmiņām pēc no bērnu kopšanas atvaļinājuma.

I.Pasākumi, kas nepieciešami Latvijas integrācijas ES kontekstā:

  • piedalīties valsts attīstības plāna (AP) sagatavošanā, uz kura pamata varēs saņemt atbalstu no ES struktūrfondu līdzekļiem. LM ir atbildīga par (AP) prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” sagatavošanu.
  • parakstīt jau praktiski sagatavotu Latvijas valdības un Eiropas komisijas kopējo deklarāciju par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm (JAP).
  • līdz 2003. gada beigām izstrādāt JIM – kopēju iekļaušanās memorandu, kura mērķis ir sagatavot kandidātvalstis to pilnīgai līdzsvarotībai sociālās iekļaušanas atvērtajā koordinācijas metodē no iestāšanās brīža, lai mazinātu nabadzību un sociālo izstumtību.
  • jāveic sagatavošanas darbs, lai pēc iestāšanās ES varētu iegūt atbalstu no Eiropas sociālā fonda. No ESF līdzekļiem Latvija 2004.–2006. gadā var iegūt 116 milj. EUR.
  • jāstiprina Valsts darba inspekcijas (VDI) kapacitāti.

II. Pieņemto jauno likumu ieviešanas pasākumi.

  • „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma” normu ieviešanai paredzēts veikt jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus, kuru mērķis ir risināt tās bezdarba problēmas, kas saistītas ar cilvēku pazeminātu darbaspēju, lai paaugstinātu bezdarbnieku spēju atgriezties aktīvajā darba tirgū. Šajos pasākumos ir plānots iesaistīt problēmgrupu bezdarbniekus.
  • Pasākumā „Subsidētā nodarbinātība bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai” paredzēts iesaistīt invalīdus bezdarbniekus un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus.
  • Pasākumā „Atbalsts praktisko darba iemaņu apguvei vai aktualizācijai”, iesaistot jauniešus -bezdarbniekus darba praksē, bezdarbniekus – bērnu kopšanas pabalstu saņēmējus, bezdarbniekus, kas atgriezušies no ieslodzījuma vietām un invalīdus.
  • Pasākumā „Kompleksie pasākumi problēmu grupu bezdarbnieku integrācijai darba tirgū” iesaistīt personas, kas atgriezušās no ieslodzījuma vietām un ilgstošos bezdarbniekus ar sociāla rakstura traucējumiem, piedāvājot kompleksi risināmas aktivitātes: psiholoģisko rehabilitāciju, profesionālo orientāciju un apmācību, izmitināšanu kopmītnē mācību un prakses laikā u.c.
  • Pasākumā „Bezdarbnieku mobilitātes veicināšana” iesaistīt problēmgrupu bezdarbniekus, lai apgūtu nepieciešamās pamatprasmes un saņemtu to apliecinošu dokumentu.
  • Minēto pasākumu realizācijā varēs piesaistīt arī Eiropas Sociālā fonda līdzekļus kā līdzfinansējumu līdz 75 %. Tāpēc svarīgi ir aprobēt metodiku un procedūras šo pasākumu organizēšanai un realizācijai.
  • „Valsts sociālo pabalstu likuma” un „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” ieviešanas nodrošināšana.

III. Jaunu likumu izstrādāšana.

Likuma „Par indivīdu medicīnisko un sociālo rehabilitāciju” vietā izstrādāt jaunu likumu, iepriekš sagatavojot konceptuālus jautājumus.

IV. Pasākumi iedzīvotāju ienākuma līmeņa paaugstināšanai.

Palielināts pabalsts ģimenēm līdz 6 latiem par pirmo bērnu.
Ieviest sociālu piemaksu pie vecuma pensijām (apjomā līdz 15 Ls) mazturīgiem pensionāriem.

V. Iesākto pasākumu turpinājums.

Strādāt pie koncepcijas „Par sociālo pakalpojumu attīstību” (nauda seko klientam) ieviešanas plāna sagatavošanas.

Šeit mums ir ļoti svarīgi saņemt valsts atbalstu, praktiski mums ir jāparedz budžetā šī nauda, tā kā budžeta vēl nav, tad mēs varēsim sākt aktīvi darboties tikai tad, kad mums tāds būs.

- Runājot par budžetu, kādas ir LM izredzes?
- Godīgi sakot, nu, protams, tā viss ir par maz, bet jāsaka, ka mēs tā īpaši šobrīd neesam cietuši. Tomēr tas ir sasniegums, ka izdevās dzīvē realizēt likumu par šiem sešiem latiem bērnu pabalstiem, un tie galu galā ir 6,6 miljoni Ls. Nesen arī notika balsojums par sociālās palīdzības pakalpojumiem, kas paredz 156 000 Ls finansējumu to bērnu un jauniešu sociālai rehabilitācijai, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām. Diezgan plašu rezonansi sabiedrībā guva arī līdzekļu piešķiršana pensionāru sociālajai rehabilitācijai. Pašlaik ļoti aktuāls jautājums par bērniem invalīdiem. Valdība ir ieplānojusi atbalstu palielināt līdz 50 latiem, bet ir MK noteikums, kurš nosaka pabalsta apmēru, kas nedrīkst būt lielāks par minimālo algu. Taču ja mēs iedomājamies bērnu invalīdu, kura mamma nevar strādāt, jo ir jāaprūpē un jāuztur bērns, tad šādam bērnam tik tiešām ir nepieciešami šie 75 lati. Tai pašā laikā ir gadījumi, kad bērnam ir, piemēram, kāda sirdskaite un mamma var strādāt, un no 16 gadiem viņam varbūt tiek vispār noņemta invaliditāte. Es domāju, ka ar šo vecumgrupu jāstrādā ļoti individuāli. Protams, tas ir saistīts arī ar jaunu likumu izstrādāšanu par invalīdu medicīnisko un sociālo rehabilitāciju.

Mēs turpinām darbu pie koncepcijas par sociālo pakalpojumu attīstību, kas paredz, ka valsts aprūpes iestādes un pabalsti faktiski nākotnē tiks nodoti pašvaldībām. Pašreiz tas attiecas uz bērnu bāriņu aprūpes centriem, kas mūsu ministrijai ir seši, un specializētiem bērnu aprūpes centriem, kas mūsu ministrijā ir trīs, un tas ir sociālās aprūpes iestādes personām ar garīgās attīstības traucējumiem, un pieaugušo pansionātus mēs arī plānojam nodot pašvaldībām kopā ar visu finansējumu pēc 2004. gada, kad būs arī notikusi administratīvi teritoriālā reforma. Jebkura pašvaldība ir ar mieru uzņemties papildus saistības līdz ar finansēm, tur nav pilnīgi nekādu problēmu. Pašlaik Latvijā pastāv vairāki pašvaldību pansionāti, un pašvaldības ar to ļoti labi tiek galā.

- Kuri jautājumi vairāk rūp Jums personīgi?
- Īstenībā man ļoti grūti pateikt, man visas sfēras šķiet nozīmīgas, piemēram, ļoti rūp maznodrošinātie pensionāri, un pašlaik man ir zināmi ieteikumi. Mūsu mērķis ir prasīt apmēram 15 latu pabalstu no Saeimas ar nākamo gadu, un tas prasīs valstij tikai 24 miljonus Ls. Domāju, ka tas nav daudz, it īpaši, ja, apmēram, 400 miljonu latu aiziet garām valsts kasei. Tas ļaus, nejaucot esošo pensijas sistēmu, palielināt pensionāru ienākumus.

 

23.12.2003

medicina.lv

BackTop
Aforisms
Jūtos kā Tampax - īstā vietā bet neīstā laikā...