Alerģija var būt arī pret sauli

Gita Krastiņa

Pēc garās ziemas ilgojamies pēc saules, bet alerģija pret sauli skar apmēram 20% cilvēku. Kaut arī daudzi par to nemaz nav dzirdējuši, pēc saules apdeguma tas ir otrs lielākais kaitējums, ko cilvēkam var nodarīt saule. Tagad jutīgumu pret ultravioleto gaismu ir vieglāk diagnosticēt, jo pilnīgotas izmeklēšanas metodes.

Biežāk sirgst jauni cilvēki

Saules alerģija biežāk skar jaunas sievietes un vīriešus, un tā izraisa niezošus, virs ādas paceltus sīkus sarkanus izsitumus, dažreiz nelielus mezgliņus, ar šķidrumu pildītus pūslīšus un ādas zvīņošanos. Simptomi parādās pavasarī dažas stundas pēc uzturēšanās saulē un ilgst no vairākām stundām līdz vairākām dienām. Šie simptomi skar tikai tos ādas apvidus, kas bijuši pakļauti saules iedarbībai.

Tiem, kas ir jutīgi pret ultravioleto starojumu, simptomi parādās jau agrā pavasarī, kad saule kļūst «stiprāka». Katru gadu, kad laiks kļūst saulains, izsitumi skar vienus un tos pašus ādas apvidus.

Cēloņi un ārstēšana

Saules alerģijas cēlonis pilnībā nav skaidrs. Pārmaiņas ādā saistāmas ar jutīgumu pret ultravioleto gaismu, īpaši pret UVA stariem. Šo staru dēļ paātrinās arī ādas novecošanas process. Ultravioletā gaisma rada pārmaiņas molekulās, un šīs pārmaiņas savukārt izraisa minētos traucējumus. Saules alerģija nav saistīta ar UVB starojumu, ko parasti vaino ādas vēža izraisīšanā. Parasti ir grūti atšķirt simptomus, ko izraisījis jutīgums pret ultravioleto starojumu no alerģijas pret ziedputekšņiem.

Vienīgais efektīvais ārstēšanas veids ir plaša spektra iedeguma līdzekļu lietošana, kas aiztur gan UVA, gan UVB starojumu. Pērkot iedeguma līdzekļus, konsultējieties ar aptiekāru un pārliecinieties, ka tie aizsargā ne tikai pret UVB starojumu. Pārdošanā ir arī produkti, kas paredzēti tieši saules alerģijas novēršanai.

Kā izvairīties no saules radītiem izsitumiem?

  • Daļēji no saules iedarbības pasargās brīvi krītošs kokvilnas apģērbs un platmale.
  • Ķermeņa daļām, kas pakļautas saules iedarbībai, lietojiet sauļošanās līdzekļus, kas aiztur UVA starojumu.
  • Izvairieties uzturēties saulē no pulksten 10 līdz 16, kad saules gaisma ir visintensīvākā.
  • Atcerieties, ka parastais stikls laiž cauri UVA starojumu.
  • Prasiet ģimenes ārstam nosūtījumu pie dermatologa, ja simptomi ir stipri izteikti. Iespējams, ka pavasarī jums ir nepieciešama desensibilizācija ar zemas devas UVA. Tā paredz medikamentu lietošanu un sauļošanos ar nelielām UVA devām, kas turklāt veidos vieglu iedegumu, kurš vēlāk pasargās pret saules iedarbību.
  • Lietojiet A, C un E vitamīnu, kas ir antioksidanti (cīnās pret kaitīgām molekulām un paātrina šūnu atjaunošanos). Iekaisuma mazināšanai derēs beta karotīns un selēns.

Saules alerģija nav vienīgā kaite, kas saistīta ar saules gaismas iedarbību.

Saules iedarbība izraisa arī fotosensitīvo ekzēmu. Tās simptomi ir līdzīgi saules alerģijai, taču tā var skart arī tos ādas apvidus, kas nav bijuši pakļauti tiešai saules gaismai. Smagākos gadījumos to var izraisīt arī atrašanās mākslīgā apgaismojumā.

Saules gaisma var izraisīt nātrenei līdzīgus izsitumus. Sarkani, virs ādas pacēlušies ļoti niezoši izsitumi parādās jau pēc dažu minūšu atrašanās saulē, taču atšķirībā no saules alerģijas pazūd apmēram stundas laikā.

Saules gaisma var padarīt organismam kaitīgas dažādas ķīmiskas vielas. Šai gadījumā niezoši izsitumi var klāt visu ķermeni vai arī lokalizēties atsevišķāks vietās, kas izpaužas kā kairinātas apsarkušas ādas apvidi. Šādu stāvokli var izraisīt medikamenti, smaržas, krāsas un ziepes. Visbiežāk to izraisa sinepes, kombinētās kontraceptīvās tabletes, antihistamīni, diurētikas, daži cukura diabēta ārstēšanai lietotie medikamenti un antibiotikas — tetraciklīna grupa, kā arī sulfanilamīdi.

16.04.2004

apollo.lv Veselības žurnāla

BackTop
Aforisms
Pirms kādu iestumt dubļos, pārliecinies ka tie nav ārstnieciskie...