Nikotīna atkarība ir visspēcīgākā

Mārīte Dzene

Atkarība ir nepārvarama tieksme pastāvīgi un atkārtoti lietot vielas, kas izraisa patīkamas sajūtas. Tiesa, eiforija ir īslaicīga. Slikta pašsajūta, kas seko eiforijai, pastiprina tieksmi lietot šīs vielas.

Alūksnes pilsētas domes deputāts ārsts Pēteris Kučiks uzsver, ka nikotīna atkarība ir visspēcīgākā. Tāds ir atkarības speciālistu atzinums. Turklāt katrs var secināt, ka atmest smēķēšanu spēj tikai retais.

“Ir jābūt spēcīgam raksturam, gribasspēkam. Tāpat vajadzīga motivācija - saglabāt darba spējas un veselību,” akcentē P.Kučiks. Būtiska nozīme ir tam, kādu atkarības pakāpi smēķētājs sasniedzis. Tas ir tāpat kā ar jebkuru slimību. Var būt tāda stadija, kad atbrīvošanās no atkarības vairs neglābj. Tas nozīmē, ka rezerves ir izsmeltas - kāds ir sevi nosmēķējis. Saka, ka vesels cilvēks piedzimst ar 20 dzīvībām. Ja visas iekšējās rezerves ir izlietotas, tad nav vairs iespēju dzīvot. Pusmūžā vēl ir jēga atteikties no nikotīna, jo organisms spēs kaut daļēji atjaunoties apmēram piecos gados. Bet sirmā vecumā tas, iespējams, neko nemainīs.

Ja cilvēks pats nevar atbrīvoties no nikotīna atkarības, ir jāmeklē mediķu palīdzība. Ārstniecības metodes ir dažādas, katram izvēlas atbilstošāko. P.Kučiks tās nepārzina, bet viņš redz smagas sekas, kādas rodas smēķētājiem.

“Droši vien tāpēc nekad neesmu pīpējis. No 16 gadu vecuma strādāju par feldšeri. Toreiz daudzi lietoja tabaku, ko tina avīzē. Jau pusmūžā tāda smēķēšana padarīja par sačokurojošos večuku. Nekas tā nenolieto organismu kā tabaka, nepareizs dzīvesveids,” uzsver ārsts. Cilvēki neieklausās mediķu ieteikumos, tāpēc vairums nikotīna kaitīgumu atzīst tad, kad ir jau par vēlu. Viņi meklē attaisnojumus un iemeslus citur, nevis nikotīna iedarbības kaitīgumā.

“Katrs cilvēks atbild par savu veselību. Ja viņš nevēlas uzklausīt un saprast, nav jēgas pārliecināt. Tāpat darīs savu! Tomēr ir jādomā par bērnu veselību, kā viņus aizsargāt no tabakas dūmiem. Smēķētājus nepieciešams izolēt, lai nevajadzētu atrasties ar tiem vienā telpā,” atzīst P.Kučiks. Tagad smēķētājiem ir privilēģijas - ievērojot viņu tiesības, pārējiem ir liegtas tiesības elpot tīru gaisu. Kādi ir pieaugušie, tādi ir mūsu bērni. Ja ģimenē ir smēķētājs, bērniem ir nosliece uz nikotīna lietošanu.

P.Kučiks rosinās deputātus lemt par iespēju noteikt aizliegumu smēķēt sabiedriskās vietās. Tā varētu būt arī iespēja mainīt sabiedrisko domu un attieksmi pret smēķētājiem.

Dzirkstele

04.11.2004

BackTop
Aforisms
Kļuva par veģetārieti - pārgāja uz zālīti...