10 mīti par gripu

«Apollo», pēc ārzemju preses materiāliem 

Kaut arī gripa šķiet vispazīstamākā no slimībām, ar to ir saistīti dažādi mīti un maldīgi priekšstati.

1. mīts. Vakcinējoties cilvēks saslimst ar gripu

Neviena vakcīna neizraisa tipisku saslimšanu. Iespējama gripas simptomiem līdzīga pašsajūta, kad nedaudz paaugstinās ķermeņa temperatūra, ir klepus un drebuļi. Taču šīs ir «dzīvo» profilaktisko vakcīnu blakusparādības. Mūsdienās tādas vakcīnas vairs netiek lietotas. Patlaban aktuālas ir inaktivētās vakcīnas, kuru sastāvā ir tikai noteiktas gripas izraisītāja vīrusa daļas. Pēc vakcīnas netiek novēroti nekādi slimības simptomi, kaut arī atsevišķiem cilvēkiem injekcijas vietā var parādīties apsārtums vai paaugstināties ķermeņa temperatūra. Parasti gan tā nav augstāka par 37,5°C un ilgst ne vairāk kā pāris dienu. Šķiet, šīs ir visnepatīkamākās vakcīnas blakusparādības.

2. mīts. Cilvēkiem ar stipru imunitāti no gripas nav jābaidās

Patiešām ir cilvēki, kas ar gripu neslimo. To nosaka tā sauktā ģenētiskā pretestība, kas šiem cilvēkiem piemīt jau kopš dzimšanas.

Taču jāteic, ka šāda pretestība tiek novērota ārkārtīgi reti. Visbiežāk tomēr cilvēkiem ir liels risks inficēties ar gripas vīrusu, un te imunitātei nav nekādas nozīmes. Cilvēks var nesaaukstēties un būt imūns pret dažādām slimībām, tomēr tā nav garantija, ka viņu apies arī kārtējā gripas epidēmija. Tādēļ ārsti iesaka veikt gripas profilaksi visiem — bez izņēmuma.

3. mīts. Ārstēt gripu ir bezjēdzīgi — slimība pāries pati no sevis

Visiem zināms teiciens: «Neārstējoties gripa ilgst nedēļu, bet ārstējoties — tikai septiņas dienas.» Šajā ironiskajā frāzē ir sava daļa taisnības. Bieži vien rezultāts nemainās no tā, vai gripu ārstē vai neārstē. Tomēr tā nenotiek, ja terapija ir sākta laikus.

Spriediet paši — medikamentus mēs sākam lietot tikai tad, kad pašsajūta ir pavisam slikta — kad augstā temperatūra turas jau pāris dienu un bezspēks ir tik liels, ka nav iespējams pacelt galvu no spilvena. Runājot par iesnām, daudzi cilvēki tās sāk ārstēt tikai tad, kad vairs nav iespējams elpot caur degunu. Tas ir pilnīgi aplami.

Īpaši svarīgi ir novērst gripas attīstību. Slimības asākā fāze tiek novērota pirmajā diennaktī pēc inficēšanās, kad cilvēks sāk satraukties par nenozīmīgiem simptomiem. Tieši šajā brīdī jāsāk ārstēties, tā apturot slimību — neļaujot tai attīstīties. Ja ārstēšana sākta pareizajā laikā, visas nepatikšanas beigsies jau pēc pāris dienām, turklāt maksimāli tiks samazināts gripas komplikāciju rašanās risks.

4. mīts. Vislabāk ārstēt gripu ar antibiotikām

Visi lieliski zina, ka gripa ir vīrusu izraisīta infekcija. Cits vispārzināms fakts ir, ka antibiotikas iznīcina tikai baktērijas un ir pilnīgi bezjēdzīgi ar šiem medikamentiem ārstēt vīrusinfekcijas.

Izņēmums ir situācija, kad gripa ilgst vairākas dienas un drudzis ne tikai nepāriet, bet turpina pieņemties spēkā. Šādā gadījumā temperatūru pazeminošie medikamenti nelīdz — tiem ir īslaicīga iedarbība. Ja drudzis ilgst vairākas dienas, tas liecina, ka gripai ir pievienojusies bakteriālā infekcija, ar steigu jāvēršas pie ārsta, kas nozīmēs ārstēšanas kursu ar antibiotikām.

5. mīts. Ja temperatūra ir paaugstināta, nekavējoties jālieto medikamenti ar temperatūru pazeminošu iedarbību

Šāda nostādne tiek novērota ļoti bieži. Tikai retie spēj turēties pretī vēlmei iedzert drudzi mazinošu medikamentu trieciendevu. Starp citu, viņi rīkojas pareizi. Paaugstināta temperatūra ir nekas cits kā organisma aizsargreakcija, kas vajadzīga, lai nonāvētu slimības izraisītājus, radot tiem neizturamus apstākļus eksistēšanai. Paaugstināta temperatūra veicina gripas vīrusu iznīcināšanu un padara infekcijas laiku vieglāku. Protams, cita runa ir par to, ka ir cilvēki, kas ļoti slikti panes drudzi. Drudža laikā viņiem ir izteikts vārgums, sirdsklauves, kā arī muskuļu un locītavu sāpes. Šajā gadījumā noteikti jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi, tomēr nav vēlams «nodzīt» temperatūru zemāk par 37,5–37,6°C.

Svarīgi: nevajag temperatūru pazemināt pārāk agri — šajā gadījumā pašsajūta kļūs vēl sliktāka.

6. mīts. Sākoties epidēmijai, vakcinēties ir jau par vēlu

Vēlams vakcināciju veikt apmēram divas nedēļas pirms prognozējamās epidēmijas. Šajā laikā izveidosies imunitāte pret gripu un organisms varēs pretoties infekcijai. Taču ko darīt tiem, kas nepaguva vakcinēties, bet epidēmija plosās ar plašu vērienu?

Neviens nesaka, ka nav nepieciešams vakcinēties. Taču vajag izmantot inaktivētās vakcīnas, kas nodrošina ātru iedarbību — uzreiz pēc ievadīšanas organismā sākas aktīva gripas antivielu izstrāde. Jau pēc pāris dienām inficēšanās varbūtība samazinās gandrīz divkārt.

7. mīts. Vakcīna pasargās no gripas

Daudzi ir pārliecināti, ka pēc vakcinēšanās nav iespējams saslimt ar gripu. Patiesībā tā nav — saslimšanas risks saglabājas, taču tas ir ievērojami mazāks. Nozīmīgs ir vakcīnas tips — katrai no tām ir sava aizsardzības procentuālā garantija, taču vidēji tā ir ne zemāka par 80–90%. Inficēšanās risku var tuvināt nullei, ja lieto papildu profilaktiskos līdzekļus, piemēram, remantadīnu.

8. mīts. Cilvēki, kas cieš no sirds un asinsvadu slimībām, nedrīkst vakcinēties pret gripu

Ikdienā bieži dzirdams viedoklis, ka sirds slimnieki ļoti slikti pārcieš vakcināciju. Taču tas ir aplams — vakcīna neizraisa nekādus sarežģījumus. Turklāt cilvēkiem, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, noteikti jāvakcinējas, jo gripas komplikācijas visbiežāk attīstās tiem slimniekiem, kam ir problēmas ar sirdi un asinsvadiem.

9. mīts. No gripas izglābs vitamīni

Neviens neapstrīd to, ka vitamīni ir vajadzīgi un svarīgi, tomēr no gripas tie nepaglābs. Optimāla ir kompleksā terapija, kurā ietilpst gan pretgripas medikamenti, gan vitamīni.

10. mīts. Ilgāk uzturoties svaigā gaisā, samazinās risks saslimt ar gripu

Apgalvojums nav īsti pareizs, jo uz ielas mēs satiekam daudzus cilvēkus, kas, pilnīgi iespējams, ir gripas slimnieki. Cita lieta ir tā, ka svaigā gaisā ir salīdzinoši maza iespēja inficēties.

10.04.2005

apollo.lv Veselības žurnāla

BackTop
Aforisms
Kļuva par veģetārieti - pārgāja uz zālīti...