Skatos caur brillēm kā spogulī

Malda Ilgaža

Ja sākam sliktāk redzēt, dodamies pie acu ārsta, lai noskaidrotu redzes pasliktināšanās iemeslu. Turot rokā viņa izrakstīto recepti, kas nepiekāpīgi norāda, ka būs vajadzīgas brilles, dažkārt mēģinām noskaidrot, kādi briļļu ietvari labāk piestāvētu sejai, kāda stiklu krāsa labāka, bet varbūt vispār no tām atteikties un izmantot kontaktlēcas. Arī acu ārstei Inesei Stuburei ikdienā šādus jautājumus uzdod daudzi, jo cilvēki vēlas izskatīties labi.

“Ne vienmēr brilles acu ārsts izraksta tāpēc, ka ir slimas acis. Tam ir daudz dažādu iemeslu. Brilles izraksta lasīšanai, cilvēkiem, kas slikti redz tālumā, darbam ar datoru, autovadītājiem, dažādas aizsargbrilles vai vienkārši smukumam. Ja cilvēkam ir slikta redze, tad vecākais tās korekcijas līdzeklis ir brilles, nesenāka pagātne ir kontaktlēcām, bet vismodernākā un mūsdienīgākā redzes korekcija ir lāzerķirurģija, ko arī Latvijā pazīst apmēram divus gadus,” stāsta I.Stubure.

Atbrīvo no briļļu nēsāšanas
Daudzi cilvēki briļļu vietā izvēlas nēsāt kontaktlēcas, jo uzskata, ka tas netraucē ārējam izskatam.
“Kontaktlēcu priekšrocība ir tā, ka attēls ir tuvs reālajam, bet brilles attēlu nedaudz pārveido, to samazinot vai palielinot. Tas nozīmē, ka kontaktlēcām nav blakusefektu. Tās ir ārkārtīgi piemērotas sportistiem un citiem aktīvās atpūtas cienītājiem, kam brilles traucē. Atšķirībā no brillēm kontaktlēcas ziemā neaizsvīst. Vienīgais to mīnuss, ka tās ir salīdzinoši dārgas, jāprot ar tām rīkoties, ir vajadzīgi kontaktlēcu kopšanas šķidrumi un aksesuāri. Ārsts kontaktlēcu izvēli rekomendē tikai ar 12 gadu vecumu, kad bērns ir tiktāl pieaudzis, lai prastu ar tām rīkoties - ielikt un izņemt, jo otrs cilvēks to nevar izdarīt,” stāsta acu ārste.

Liela kontaktlēcu dažādība
Kontaktlēcas ir dažādas. I.Stubure min tradicionālās, mīkstās, bieži maināmās mīkstās kontaktlēcas, pēdējās var mainīt reizi divās nedēļās, katru dienu vai reizi trīs mēnešos, ir toriskās mīkstās kontaktlēcas, cietās gaisa caurlaidīgās, tradicionālās mīkstās kontaktlēcas, kas izmaina acu krāsu.

“Kontaktlēcas, kas izmaina acu krāsu, nedrīkst būt vienīgās. Jābūt vēl otrām, jo krāsa tomēr nedaudz mazina gaisa caurlaidību. Būtisks ir kontaktlēcu ūdens caurlaidības procents - jo tās vairāk satur ūdens, jo ir dārgākas, tādas acīs var turēt 12 stundas. Ja šis procents mazāks, kontaktlēcas acīs var turēt īsāku laiku. Lielākā daļa cilvēku izvēlas tradicionālās mīkstās kontaktlēcas, kas jāmaina reizi sešos mēnešos, bet acīs nevar turēt ilgāk par 12 stundām. Ja cilvēks ikdienā nēsā kontaktlēcas, tas nenozīmē, ka viņam brilles nevajag. Kontaktlēcas nevar būt vienīgais redzes korekcijas līdzeklis. Atnākot mājās pēc darba, cilvēks izņem kontaktlēcas, bet, ja vēlas vakarā palasīt, lieto brilles,” stāsta I.Stubure. Ja vajadzētu, viņa izvēloties abas iespējas, kā vairums cilvēku. “Man pašai brilles ļoti patīk, jo uzskatu, ka tās dizainiski ir ļoti dažādas. Varbūt no tām atteiktos vienīgi tad, ja ietu uz kādu balli,” viņa smejas.

Modē ir skrūvbrilles
Ārste praksē pārliecinājusies, ka mūsdienās ļoti daudziem cilvēkiem novērota tā dēvētā “sausā acs”, piemēram, tiem, kas ilgstoši strādā ar datoru, kas nodarbojas ar kalnu slēpošanu, acis pakļaujot tiešai vēja iedarbībai, kam darbs norit putekļainā vidē un tamlīdzīgi. Viņa iesaka brilles ar gaišākām lēcām izmantot arī autovadītājiem.
“Ļoti liela nozīme ir arī briļļu lēcām, tam, no kāda materiāla tās gatavotas, vai izmantots parastais stikls, plastika vai polikarbonāts, kas ir vieglāks materiāls, tāpēc labāk ieguļas dažādos ietvaros. Šobrīd modē ir skrūvbrilles, tas nozīmē, ka stikli nav ievietoti rāmītī. Ar skrūvītēm tie pieskrūvēti pie tiltiņa un kājiņām. Briļļu mode ir samērā nemainīga, bet šobrīd pieprasītas ir brilles, kuru stikli ievietoti masīvos kaula vai plastmasas rāmjos. Modē ir arī brilles ar šauriem rāmjiem, netiek noniecināti zeltīti, sudraba vai melni metāla ietvari. Cilvēki arī man dažkārt vaicā, kādas brilles viņiem piestāvētu. Ieteikt varu, bet galīgā izvēle pieder viņiem,” saka I.Stubure.

Kaites rada novecošana
Izrādās, ka acs kaites lielā mērā saistās ar cilvēka vispārējo novecošanu. Tās tiek samērā veiksmīgi ārstētas. Tomēr ir daudz redzes problēmu, jo agrāk cilvēks vērsīsies pie acu ārsta, jo labāk būs iespējams palīdzēt. Nedrīkst grēkot ar briļļu pirkšanu, pirms tam nekonsultējoties ar ārstu, iegādājoties tās tirgos, iztiekot ar mātes, māsas, brāļa vai kāda paziņas vecajām brillēm. “Tas situāciju padara sliktāku. Cilvēkam pēc 40 gadu vecuma redzi vajadzētu pārbaudīt reizi gadā. Ārsta apmeklējums atkarīgs arī no tiešā darba,” uzsver acu ārste.

Ar dalītām jūtām viņa vērtē trešo redzes korekcijas veidu - lāzerķirurģiju. “Ar šādu metodi korekciju veic tuvredzīgiem un tālredzīgiem cilvēkiem, tomēr šī metode nav pati pilnība. Ne vienmēr viss var izdoties līdz galam. Šī korekcija saistīta ar griezienu acī, tāpēc var rastiet dažādas komplikācijas. Var būt tā, ka ar vienu šādu operāciju nepietiek,” uzskata I.Stubure.

Būtiski ievērot redzes režīmu
Acu ārste atgādina, ka būtiski ir ievērot redzes režīmu un nepārpūlēt acis. “Ja cilvēks lasa divas stundas bez pārtraukuma, tad vajadzīgs 15 līdz 20 minūšu pārtraukums. Ļoti vienkārša acu atpūta ir uz divām minūtēm acis aizvērt, lai būtu tumsa, vai dažas minūtes paraudzīties tālumā. To iespējams darīt arī darbavietā. Datorlietotājiem pēc stundas ilgstoša darba obligāti jābūt 15 minūšu pārtraukumam. Skatoties televīzijas pārraides, būtu jāieslēdz augšējais apgaismojums, nevis neliela lampa istabas stūrī. Nav ieteicams reizē lasīt grāmatu un skatīties televizoru, kā arī mēdz notikt,” iesaka I.Stubure.

Kas jāņem vērā, izvēloties brilles?

Galvenais nosacījums, izvēloties briļļu ietvaru, ir sejas forma, jo ar tiem iespējams izcelt vai apslēpt valkātāja sejas nianses, kā arī piešķirt sev noteiktu stilu un imidžu.

Ovālai sejai piestāvēs taisnstūrveidīgi vai rombveida briļļu ietvari. Šai sejas formai piestāvēs arī plastmasas ietvari.

Ja seja ir apaļa, tad piemēroti būs plati aceņu ietvari.

Kvadrātveidīgai sejai piestāvēs ovālas brilles, jo tās līdzsvaros sejas kontūras.

Rombveidīgai sejai iesaka izvēlēties brilles, kam augšdaļa ir platāka par apakšējo.

Būtiska ir arī aceņu un ietvara krāsa. Stilisti uzskata, ka gaišmatainiem cilvēkiem jāizvēlas melnas, zilas vai zaļas brilles, brunetiem - gaišas krāsas brilles, bet cilvēkiem ar rudiem matiem piemērots mazākizteiksmīgs tonis, piemēram, gaiši zils vai salātzaļš.

Tomēr visbūtiskāk, lai brilles to valkātāju nepadarītu par briļļainu cilvēku un sarunbiedram, tādu uzlūkojot, pirmā doma nebūtu: viņš ir briļļainis, kas slikti redz vai noveco. Brillēm ir jāsader ar to nēsātāju.

Ar aceņu ietvaru palīdzību vizuāli var samazināt vai palielināt degunu.

Ietvars nedrīkst pārklāt uzacu līniju, gluži pretēji, tam uzacis ir jāizceļ.

Ja caur brillēm seja izskatās lielāka, tad ļoti rūpīgi jālieto kosmētika.

Biezas brilles labāk izskatīsies plastmasas rāmjos, jo nebūs redzams to biezums.

Kā radās pirmās brilles?

Izrādās, neviens nezina tā cilvēka vārdu, kurš izgudroja pirmās brilles, bet pirmais aceņu priekštecis bijusi sastingusi stikla pile. Tās unikālo īpašību - mainīt attēla asumu pamanījis kāds stikla lējējs 1280.gadā. 1266.gadā domātājs Rodžers Bēkons palielinājis burtus grāmatā, tiem pieliekot palielināmo stiklu.

Nav zināms, kam pirmajam ienāca prātā nēsāt lēcas acu priekšā. 1352.gadā kādā portretā kardināls Jugons redzams acenēs, kas sastāv no divām ierāmētām lēcām un divām lokveida stieplītēm, kas savienotas un novietotas pie acīm. Tāpēc ir pamats domāt, ka brilles kāds izgudrojis laikā starp 1266. un 1352.gadu.

Laikā, kad parādījās pirmās iespiestās grāmatas, brilles kļuva absolūti nepieciešamas. Lielākā daļa briļļu meistaru 16.gadsimtā strādāja Ziemeļitālijā un Dienvidvācijā. Attīstoties stikla rūpniecībai, to plašāk sāka izmantot arī lēcu ražošanai, jo liecot stiklu iespējams panākt dažādu efektu. Pirmie rāmīši, kuros ievietoja lēcas, bija veidoti kā šķēres ar apaļām, ierāmētām lēcām galos, tādējādi pielāgojot tās degunam. Baroka laikmetā populāras kļuva brilles uz kātiņa. Tās kā masku pielika pie acīm. Cilvēkiem kļūstot praktiskākiem, arī brilles kļuva praktiskākas, radās pensnejs jeb degunknieblis, ko ar knaģveidīgu stiprinājumu piestiprināja pie deguna, tādējādi briļļu lietošana varēja notikt bez roku palīdzības.

No seniem laikiem brillēm ir bijusi ievērojama nozīme sabiedrībā. Senatnē pēc tām varēja noteikt briļļu valkātāja sabiedrisko stāvokli. Atšķirībā no Eiropas, kur brillēm galvenā ir praktiskā puse, Āzijā agrāk imperatori lika sev izgatavot krāšņas brilles no bruņurupuču bruņām, rotātas ar dārgakmeņiem, lai izceltu varenību.

1629.gadā angļu karalis Čārlzs pirmais apstiprināja Briļļu ražošanas meistaru ģildes statūtus, bet 1784.gadā Bendžamins Franklins izgudroja brilles ar dubultu fokusu.

Tas ir interesanti

50 procenti cilvēka kopējās enerģijas tiek patērēti apkārtnes uztveršanai ar redzi, tāpēc bieži vien intelektuālā darba veicēji nepieņemas svarā, jo visu enerģiju patērē lasīšanai, rakstīšanai un darbam ar datoru.

Cilvēka pašsajūtu ietekmē briļļu stiklu tonis. Piemēram, zilais palīdz pārvarēt nogurumu, zaļais - nomierina, sarkanais - uzmundrina. Šie toņi maina arī krāsu uztveri. Krāsas nemaina tikai pelēkais un brūnais briļļu tonējums.

Zinātnieki atklājuši, ka 40 minūšu pastaiga dienā samazina acs iekšējo spiedienu par 20 procentiem.

Acs kustību muskuļi ir paši spēcīgākie muskuļi cilvēka organismā, ņemot vērā darbu, ko tie veic.

Parasti cilvēks mirkšķina acis apmēram 11 500 reizes dienā, to darot ik pēc 6 sekundēm, vai apmēram 4,2 miljonus reižu gadā.

Cilvēka acs tīklene ir tā ķermeņa daļa, kurai visefektīvāk tiek piegādāts skābeklis. Ja maratona distanci sportists veic, piemēram, vairāk nekā 2 stundās, tad, tikpat efektīvi piegādājot skābekli citām ķermeņa daļām kā tīklenei, viņš distanci veiktu apmēram
45 minūtēs.

Malda Ilgaža (izmantoti materiāli no interneta žurnāla “Acu Ārsts”)

Dzirkstele

30.04.2005

BackTop
Aforisms
Kļuva par veģetārieti - pārgāja uz zālīti...