Jautājumi anesteziologam

Gandrīz katram cilvēkam mūža laikā tiek veikta lielāka vai mazāka operācija. Bailes ir parasta reakcija pirms operācijas un neziņa par to uztraukumu tikai palielina. Lūk, dažas lietas, ko ieteicams uzzināt pirms operācijas.
Autors: Gita Krastiņa (18.06.2003)

Ar ko atšķiras vietējā (lokālā) un vispārējā narkoze?
Lokālo anestēziju veic pirms vienkāršākām operācijām vai diagnostikas procedūrām. Injekciju izdara operācijas vietas apvidū, lai nomāktu jūtīgumu, piemēram, blakus brūcei, lai uzliktu šuves.

Izplatīti anestēzijas veidi ir spinālā un epidurālā anestēzija; abos gadījumos mugurkaula kanālā ievada medikamentus, lai nomāktu sāpes. Spinālā anestēzija iedarbojas dažu minūšu laikā, un tās iedarbība ilgst vairākas stundas. To lieto galvenokārt ķermeņa apakšdaļas un vēdera lejasdaļas operācijām.

Epidurālā anestēzija iedarbojas lēnāk, apmēram, pusstundu pēc iešļircināšanas. To var ievadīt arī caur katetru (smalka caurulīte), tās darbība var ilgt vairākas stundas vai dienas. Vairums ķeizargriezienu veic epidurālā anestēzijā, tādējādi māte var ieraudzīt mazuli uzreiz pēc dzimšanas. ASV klīnikās 75% sieviešu, lai mazinātu sāpes dzemdībās, izvēlas epidurālo anestēziju.
Vispārējo anestēziju veic, lai sarežģītas operācijas laikā pacients neko nejustu. Narkozes laikā cilvēks ir nesamaņā, taču viņa veselības stāvoklis tiek stingri kontrolēts.

Atkarībā no veicamās operācijas anesteziologs ieteiks vispārējo vai lokālo narkozi. Statistika liecina, ka vairums pacientu tomēr nevēlas pamosties operācijas laikā.

Ko dara anesteziologs?
Anesteziologa uzdevums nav tikai pacienta aizmidzināšana. Anesteziologi ir augsti kvalificēti speciālisti.

Pirms katras operācijas anesteziologs noskaidro pacienta vispārējo veselības stāvokli – tagadējo un līdzšinējo – un atkarībā no plānotās operācijas izlemj, kā vislabāk sekot pacienta veselībai. Pirms anestēzijas anesteziologs aprunāsies ar pacientu un izskaidros, kā kontrolēt sāpes pēc operācijas.

Operācijas zālē anesteziologs ievadīs anestēzijas līdzekli un visu operācijas laiku monitorā sekos pacienta sirdsdarbībai, asinsspiedienam un skābekļa līmenim. Atlabšanas istabā anesteziologs uzrauga, kā pacients atgūstas no operācijas, līdz pilnīgai samaņas atgūšanai. Pacientam atgriežoties parastā palātā, anesteziologs pārrauga sāpju mazināšanu, vajadzību pēc skābekļa un šķidruma. Anesteziologi arī atvieglo sāpes vēža slimniekiem. Anesteziologi strādā arī intensīvās aprūpes palātās.

Man paredzēta vispārējā anestēzija. Man ir bail, kas mani sagaida?
Bailes pirms operācijas nav nekas neparasts, taču vairums cilvēku vēlāk atzīst, ka viss pagāja daudz vienkāršāk nekā gaidīts. Tu nevarēsi ēst un dzert sešas stundas pirms operācijas (šis laiks var būt dažāds, -atkarībā no veicamās operācijas) – jebkas kuņģī var izraisīt sarežģījumus anestēzijas laikā.

Tev būs jānoņem brilles un lēcas, zobu protēzes un bižutērija. Lai netraucētu pirkstiem piestiprinātā skābekļa monitora darbību, operācijas laikā nedrīkst būt lakoti nagi. Bez tam tev jāinformē anesteziologs par zobu kronīšiem, tiltiņiem un izrautiem zobiem, lai nerastos grūtības, mutes dobumā ievadot elpošanas caurulīti.

Tev, iespējams, piedāvās papildmedikamentus, parasti tablešu veidā, lai tevi sagatavotu anestēzijai un lai mazinātu sāpes vai uztraukumu. Tie iedarbojas divu stundu laikā, tādēļ tos nelieto steidzamas operācijas gadījumā.

No brīža, kad tevi ievedīs operācijas telpā, tev pievienos īpašas ierīces, lai ar monitora palīdzību novērotu pulsu, asinsspiedienu un skābekļa līmeni. Anesteziologs rokas vai plaukstas vēnā ievadīs kanulu (šauru plastmasas caurulīti), un lūgs tev elpot skābekļa maskā. Anestēzijas līdzekli ievada caur kanulu. Rokā, iespējams, būs aukstuma sajūta, un mutē radīsies dīvaina garša; vairumā gadījumu apziņa atslēdzas pirmo 10 sekunžu laikā.

Uz operācijas beigām anesteziologs vairs neievadīs zāles, un tu sāksi atmosties. Pēc operācijas vēnā būs sistēma un skābekļa maska uz sejas. Pamostoties tu nejutīsies slims, parasti, organismam nepierasto zāļu dēļ cilvēki pēc operācijas jūt izsalkumu.

Pirms jebkuras operācijas anesteziologs noskaidro pacienta veselības stāvokli. Ja ir neskaidrības par anestēzijas veidu un iespējamām sajūtām, noteikti jautā par to anesteziologam.

Vai ieteicams raut zobu vispārējā anestēzijā?
Dzirdēts, ka bērni pēc tās var nepamosties. Cik liels ir risks? Daži šādi gadījumi zobu ārstēšanas praksē ir bijuši. Traģiskie gadījumi saistīti ar iepriekš nediagnosticētām sirdskaitēm un citām iedzimtām slimībām.

Zobārstniecības klīnikās ir speciāli apmācīts personāls un atbilstoši pacienta dzīvībai svarīgo funkciju monitoringa aparāti. Parasti vispārējā anestēzija tiek lietota klīnikas apstākļos (tai jābūt sertificētai veikt procedūras vispārējā narkozē).

Vai ir gadījumi, kad nevar lietot vispārējo narkozi?
Ja ir dzīvību apdraudoša slimība un līdzēt var tikai operācija, anestēzija tiks lietota, kad vien nepieciešams. Tomēr, ja pacientam, piemēram, ir iesnas vai krūšu kurvja orgānu infekcija, plānotās operācijas tiks atliktas līdz pacients būs atveseļojies. Tas ir tādēļ, ka pacientam būtu grūtāk elpot un būtu nepieciešams lietot vairāk pretsāpju līdzekļus.

Vispārēju anestēziju nevajadzētu lietot trīs mēnešus pēc infarkta, jo draud atkārtota infarkta risks. Ja grūtniecei nepieciešams izdarīt plānotu operāciju, viņai vajadzētu pagaidīt vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai, bet vislabāk būtu pagaidīt pēc iespējas ilgāk, vai pat pēc dzemdībām, ja vien tā nav steidzama.

Dzirdēts, ka daži cilvēki nepanes vispārējo anestēziju – cik bieži tā notiek?
Tā notiek ļoti reti. Ja alerģiska reakcija parādās pirmajās 20 minūtēs un pazeminās asinsspiediens, tiek izmantots adrenalīns. Vēlāk tiek veiktas ādas proves, lai noskaidrotu kāds medikaments izraisījis alerģiju un nepieļautu atkārtotu reakciju nākotnē. Ja reakcija notiek operācijas zālē, tur vienmēr gatavībā ir atdzīvināšanas brigāde.

Man paredzama operācija, bet ārsts ieteica vispirms samazināt ķermeņa masu, jo tas varot iespaidot anestēziju. Kā tas iespējams?

Aptaukošanās tiešām iespaido anestēzijas efektivitāti un palielina risku, ka pēc operācijas radīsies infekcija un asinsvadu problēmas, piemēram, dziļo vēnu tromboze, vēnā izveidojas asinsreceklis (parasti kāju vai iegurņa vēnās). Operācijās, kas ilgst vairāk par stundu tiek lietotas kompresijas zeķes. Korpulentam pacientam iespējams būs nepieciešams vairāk anestēzijas līdzekļu, kā arī būs grūtāk ievadīt kanulu (plastmasas caurulīte, ko ievada vēnā), kā arī grūtāk būs ievadīt elpceļos elpošanas caurulīti. Varbūt visai sarežģīti novietot pacientu uz operācijas galda.

Dzirdēti šausminoši stāsti par pacientu pamošanos operācijas laikā. Cik liela ir šāda iespēja?
Mediķi to dēvē par “apzinātu stāvokli” un tāds sastopams reti. Tas atkarīgs no pacienta vispārējā veselības stāvokļa un operācijas veida. Piemēram, ja pacients ir smagi slims, teiksim viņam ir sirds slimība nākas lietot “vieglāku” anestēzijas līdzekli, lai mazinātu pacienta risku, taču šādi palielinās iespēja, ka pacients operācijas laikā var būt “apzinātā stāvoklī”.
Veicot operāciju tiek lietoti monitori, kas rāda anestēzijas līmeni un reakciju uz to. Problēmas gadījumā anesteziologs tiks brīdināts.

22.06.2003

Apollo.lv

BackTop
Aforisms
Novecošana nemaz nav tāda briesmīga lieta, ja ņem vērā alternatīvas...