Ceļš uz drosmi dzīvot - „Neirožu klīnika” Jūrmalā

Raksta autores SIA „Neirožu klīnikas”, Jūrmalā valdes priekšsēdētāja, psihiatre Dace Simsone un izpilddirektore, psiholoģe Elīna Zariņa, tālr. 7755140, Dzintaru pr. 48, Jūrmala, LV-2015,  www.dzintari.lv,

21. gadsimts veicis diezgan nežēlīgas korekcijas samērotajā ikdienā – steiga, saspringtais darba ritms un neatrisinātu problēmu gūzma – tas viss ne tikai ievērojami pazemina dzīves kvalitāti, bet var kļūt par cēloni nopietnām psiholoģiskām krīzēm.

Pagātnē aizgājuši laiki, kad depresiju, neirozes un stresu uzskatīja par kaprīzu būtņu iedomām. Statistikas dati liecina, ka, piemēram, ar depresiju savā mūžā vismaz reizi saskaras 10-15% iedzīvotāju, turklāt tā nav tikai pieaugušo slimība, kā tika uzskatīts 20. gadsimta sākumā. 1970. gadā veiktie pētījumi pierādīja, ka depresija var piemeklēt visos dzīves posmos. Latvijā konstatēts, ka vairāk nekā 10% skolēnu pusaudžu vecumā uzrāda depresijas pazīmes.

Bērniem novēro dažādas krīzes – tās rosina vecāku zaudējums vai vecāku šķiršanās, nesaskaņas skolā vai ar vienaudžiem, ieildzis konflikts ar vecākiem.

Pieaugušo vidē biežāk no depresijas un psiholoģiska rakstura problēmām cieš sievietes, tomēr arī vīriešu īpatsvars ir samērā augsts. Bieži problēmu loks, ar ko nākas saskarties, kļūst par slazdu, un pašu spēkiem no tā izkļūt vairs nav iespējams. Neatrisināta sadzīve, nespēja nodrošināt ģimeni, nesaskaņas darbā – no visa pa druskai, tomēr dažkārt izrādās pietiekami, lai sabruktu pat visspēcīgākais vīrietis. Taču palīdzību pārsvarā meklē sievietes. Viņas spēj ne tikai ātrāk atzīt, ka nepieciešama palīdzība, reāli novērtē savu stāvokli un vēlas problēmu atrisināt. Vīriešiem ir daudz grūtāk to izdarīt, turklāt viņi biežāk savu problēmu cēloņus meklē citos, nevis paši sevī. Līdz ar to vīrieši biežāk nonāk smagās krīzes situācijās, kad problēmas jau ir dziļākas un sarežģītāk risināmas.

Situācijās, kad neko vairs negribas, pat dzīvot ne, līdzēt var tikai profesionāli.

Jau vienpadsmito gadu Jūrmalā sekmīgi darbojas „Neirožu klīnika” – vienīgā šāda tipa ārstniecības klīnika Latvijā, kas piedāvā gan stacionāru, gan ambulatoru palīdzību. To var saņemt pēc ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījuma. Tā ir vieta, kur krīzes situācijās (depresija, ieilgušas attiecību krīzes, zaudējumu krīzes, trauksmes stāvokļi vai piedzīvota vardarbība u.c.) nonākušie var atgūt mieru, drosmi un dzīves spēku. Šeit katrs, kuram svarīga viņa dzīves kvalitāte, var saņemt profesionālu psihiatriskās un psiholoģiskās palīdzības kompleksu.

Tās parasti ir divas nedēļas, kas tiek pavadītas mierīgā, skaistā, atvērtā un atbalstošā vidē. Šajā laikā iespējams saņemt intensīvu un sabalansētu terapiju, kas liek pamatu stabilām pārmaiņām veselībā. Klīnika ir specializējusies uz tā sauktajiem robežstāvokļiem, tā ir psihiatrijas joma, bet vieglāka – neirožu izpratnē. Speciālisti uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu domāt, ka „Neirožu klīnikā” kādu varētu sagaidīt palātas ar restotiem logiem un durvīm bez roktura.

Cilvēki joprojām baidās no vārda psihiatrija, tamdēļ bieži vien nespēj paši atzīt psiholoģiskās problēmas esamību. Daudz vieglāk šķiet atzīt un ārstēt galvassāpes vai kuņģa čūlu, nevis to, ka vajadzīga psihologa vai psihiatra palīdzība. Klīnikā nonāk tie, kuri ilgstoši nespēj atbrīvoties no stresa, cieš no depresijas vai ir nonākuši krīzes situācijā. Ārstēšanās sekmes ir atkarīgas no laikus sniegtas palīdzības. Tāpat kā neārstēts gastrīts var novest pie kuņģa čūlas, tāpat neārstēta neiroze var novest pie psihozes. Savukārt, lai mēs nesaslimtu ar gastrītu, mums ir jārūpējas par savu ēdienkarti, tāpat lai nesaslimtu ar neirozi, mums ir jāmācās un jātrenē spēja vadīt savas emocijas un elastīgi, veselīgi piemēroties stresa situācijām. Speciālisti atzīst, ka palīdzība ir jāsniedz tad, kad tā ir nepieciešama, turklāt tai jābūt adekvātai. Katrai slimībai ir robeža, līdz kurai pacientam var palīdzēt, pēc tam jau sākas seku novēršana, kas izmaksā daudz vairāk gan pacientam, gan arī valstij.

Kad pacients ierodas klīnikā, vispirms notiek konsultācija pie ārstējošā ārsta, kurš nozīmē un vada terapijas kursu, kā arī nosaka, kādas papildus procedūras būtu ieteicamas. Pēc tam seko saruna ar psihologu, kurš strādā ciešā sadarbībā ar psihiatru. Ārstēšanas kursu nosaka individuāli. Atrašanās laiks klīnikā ir noslogots – tas ir ne tikai individuāls darbs psihiatra un psihologa vadībā, daudz tiek izmantotas grupu terapijas nodarbības: mākslas terapija, smilšu un spēļu terapija bērniem, kino terapija, mūzikas terapija un kustību un deju terapija, kā arī autogēnā treniņa metodes un ārstnieciskā vingrošana. Ja pacients vēlas dalīties savās domās, jūtās un pieredzē un viņam būtiska ir atziņa, ka viņš nav vientuļš savā problēmā, ir iespēja piedalīties atbalsta grupu nodarbībās.

Būtisks faktors – cilvēki šeit nonāk īpašā vidē, tas palīdz atgūties no krīzes situācijas un sakopot spēkus ceļā uz atveseļošanos.

26.10.2005

e-mail: dzintari@dzintari.lv

BackTop
Aforisms
Pirms kādu iestumt dubļos, pārliecinies ka tie nav ārstnieciskie...