Par “acīmredzamo” jeb pats sev PATS. Vitālijs Bogdanovičs, ārsts, psihologs (Krievija)

“Standarta lode”

Vingrinajums tiek izmantots, lai harmonizetu (palidzetu harmonizet) “Super Es”, tas palidz atidentificeties (noskirties no sibriza darbiem un darbiniem, no islaicigiem aizvainojumiem, satraukumiem un rupem, no problemam, par kuram jus jau pec menesa busiet aizmirsusi).

“Standarta lode”

Vingrinajums tiek izmantots, lai harmonizetu (palidzetu harmonizet) “Super Es”, tas palidz atidentificeties (noskirties no sibriza darbiem un darbiniem, no islaicigiem aizvainojumiem, satraukumiem un rupem, no problemam, par kuram jus jau pec menesa busiet aizmirsusi).

Turklat sis vingrinajums 

  • palidz likvidet personibas izaugsmi traucejosas ieksejas barjeras;
  • mazina ieksejo spriedzi un satraukumu;
  • palidz pakapeniski atteikties no stereotipiskas un neveiksmigas uzvedibas atkartosanas;
  • palidz paaugstinat motivetas uzdrosinasanas (nejaukt ar nekaunibu) limeni;
  • stiprina uzticesanos pasaulei un sev;
  • palidz klut veiksmigakam.
  • So vingrinajumu velams veikt ik dienas un veltit tam 12–20 minutes. Noticiet, ka tas ir to verts. Piemeram, es to regulari un ar ieverojamiem panakumiem izmantoju M. Norbekova vadita Cilveka pasatjaunosanas instituta seminaros.

    Vingrinajums izpildams sadi.
    Vispirms ir jaatrod laiks un vieta, kur neviens jus netrauce, nenovers jusu uzmanibu un kur ari jus nevienu netraucejat.
    Kaut ari sis prieksnoteikums pirmaja bridi skiet viegli izpildams, to istenot nav nemaz tik vienkarsi. Tiklidz jus sakat ar sevi stradat, mainas jusu organisma psihoenergetika un jus (energetiski) attalinaties no saviem radiem un tuviniekiem. Un ir gluzi dabiski, ka vini sak jus “meklet” un atradusi “liek atgriezties” iepriekseja stavokli – tiesi taja stavokli, no kura jus velaties aiziet un no kura jums ir jaatbrivojas.

    Visticamak, tuvinieki jus uzskata par visnotal vajadzigu, tomer par tadu, ar ko ne vienmer ir jarekinas. Tiklidz jus saksiet stradat ar sevi, ta tudal un tiesi tai telpa, kur esat apsedies, lai nodarbotos, visai gimenei kaut ko savajadzesies: atrast kaki, aplaistit pukes, panemt gramatu, pavaicat jums, ko darisiet pec trim dienam, paintereseties, vai jus esat beidzis nodarboties ar mulkibam, noskaidrot, vai majas ir zavetas melnas plumes un vai uz Marsa ir dziviba. Pazistama situacija, vai ne?

    Ta nu tas ir – ja esat nolemusi nopietni stradat ar sevi, jums bus jasastapas ar tadu vai lidzigu pretestibu no tiem, kam jus atdodat savus spekus, veselibu, uzmanibu, milestibu, psihisko energiju, isi sakot, pats sevi.
    Un, ja esat spejis izbrivet sim nodarbibam vietu un laiku, ka ari skaidri un stingri noteikt robezas, tad drosi var teikt, ka parmainas jusu dzive jau ir SAKUSAS.

  • Erti apsedieties. Velams, lai rokas un kajas nebutu sakrustotas. Acis atvertas. Elpojiet ar diafragmu un mazliet lenak neka parasti. Visa jusu uzmaniba ir pieversta elposanai. Elposana ir vieniga organisma funkcija, kuru regule gan zemapzina, gan apzina.
  • Pieversot uzmanibu elposanas procesam, izdariet 15–20 ieelpas un izelpas ar diafragmu. Ja prata nak blakus domas, teli, jutas vai emocijas, nepieversiet siem traucekliem uzmanibu, bet vienkarsi ka ledlauzis pastumiet tos sanis: “Par to es domasu velak. Tagad galvenais ir darbs ar sevi.”
  • Neparstajot kontrolet elposanu, parvietojiet uzmanibu uz punktu, kas atrodas aiz nabas, vedera dobuma vidusdala. Sakuma tikai fiksejiet so punktu un pec 10–15 elposanas cikliem saciet IZTELOTIES, ka no si punkta sinhroni jusu elposanai sak piepusties lode (lidzigi ka berniba putam ziepju burbulus). Leni, sakuma nesteidzigi: vispirms 1 mm diametra (ieturiet pauzi 7–15 sekundes), tad jau 2, 5, 17 mm, jau 5 cm, 7, 12, 19, 25, 49 cm... Un pamazam aizvien atrak: 75 cm... 1,5 m, 3, 7, 15, 34, 59, 90, 150, 300, 750 m..., 1,2 km, 4, 9, 17, 40, 68, 110, 400 km... Lode aptver ne tikai Zemes virsmu, bet iesniedzas ari tas ieksiene... 950 km... 1200, 5200, 10300, 40 000, 250 000... Raug, tas sfera jau ietilpst Meness... Saule... Taja ietilpst jau visa Saules sistema... Siriuss... Lielais Lacis... Aizvien plasak, plasak, plasak... Musu Visums... Bet lode aizvien vel aug un aug – nu jau bezgaliba... Piena Cels... Bezgaliba... Tomer lode klust vel lielaka... Ta aiznes prom visu lieko, kas nav jusu, kas neizplust no jums, un atstaj to arpus Bezgalibas... Atcerieties so stavokli, lai paplasinasanas izjuta vel kadu laiku paliktu jusos.
  • Leni atveriet acis un uzmanigi paraugieties visapkart. Loti iespejams, ka jus parsteigti pamanisiet, ka Pasaule ir mainijusies. Tikai mazliet. Nemanami. Un tomer mainijusies. Precizitates labad gan japiebilst, ka mainijusies nav vis Pasaule, bet gan jus pats – jusu psihoenergetika, jusu apzina un zemapzina. Proti, jus esat speris jau otro soli preti personibas izaugsmei, veselibai, panakumiem un veiksmei. Vardu sakot, preti pilnvertigai un patstavigai dzivei.
  • Mazliet (1–3 minutes) mierigi pasediet, aprodiet ar jaunajiem Esamibas nosacijumiem un tikai pec tam drosi dodieties ikdiena. Visas blakus domas atstajiet “uz velaku laiku”. Parmainas jau ir sakusas!

    “Plusma”

    Sis vingrinajums mazina trauksmi un neticibu sev, veicina empatijas (makas izjust cilvekus un prieksmetus) un sensitivitates (prasmes sajust, nonakt rezonanse ar prieksmetiem un makslas darbiem) izpausmes, padara izteiktakas un “uzasina” emocijas un stavoklus. Kad busiet so vingrinajumu apguvusi, “Plusma” jus ienesis stavokli, kura jutisiet pilnigu harmoniju un vienotibu ar visu Pasauli. Pasaule – tas esat jus, un jus esat pasaule; ta jums un jus tai nekad nenodarisiet neko launu. Energetiskaja limeni sads stavoklis izpauzas ka prasme laist caur sevi bistamas informativi energetiskas strukturas, nenonakot mijiedarbiba ar tam. Tatad “Plusma” lidzas visam parejam ir ari speciga aizsardziba. Erti iekartojieties – varat sedet vai gulet. Acis velams aizvert. Aizverot acis uz arejo pasauli, mes automatiski atveram tas sava ieksiene, viegli un plustosi parvietojamies no vienas dimensijas cita. Muskulu sasprindzinajuma del jums var drebet plakstini. Sakuma, kamer meklejat ertu pozu, jus varat padidities, paknosities, bet galvenais – nevajag speciali sasprindzinaties vai atslabinaties. Ir sevi JAATLAIZ, JAATBRIVO, pat ja jus pirms vingrinajuma esat bijis sanervozejies, sasprindzinats un jutaties samocits. Atlaist sevi – tas nozime visas domas, jutas, emocijas un izjutas, ko jus tobrid pardzivojat, uztvert ka vienotu energijas plusmu.

  • Nevajag neko izteloties vai fantazet. Vienkarsi apzinieties realitati. Uz kaut ko fiksejoties, mes blokejam brivo un dabisko energijas plusmu sevi, lidz ar to musos veidojas sastavejumi, nosedumi, kas savukart izraisa dazadus traucejumus jau fiziskaja kermeni. Tatad atkartoju: ir JAAPZINAS, ka cauri jums plust straume – izpeld un izzud teli, atminas, emociju drumslas, asociacijas... Si plusma no kaut kurienes nak, izplust caur jums un kaut kur no jums aiztek. Ta ir tikpat briva, viegla un dabiska ka matu augsana vai elposana. NECENTIETIES! Nekadu direktivu, noskanosanos vai fantaziju! Nekas no ta nav nozimigs.

  • Nekadam jutam, domam, emocijam, sajutam un izjutam – vai tas butu skumjas vai priecigas, drumas vai pesimistiskas – nav nekadas nozimes. Tas visas ir tikai Plusmas dalas. Ikvienu no tam viegli pienemiet un viegli atlaidiet. Velreiz atkartoju: VIENKARSI LAIDIET CAUR SEVI SO PLUSMU. Laujiet sev but tas prieksa. Tiklidz mes sagribesim tai “palidzet”, tudal automatiski radisies ari saspilejums, sasprindzinajums. To var pat nejust (vai gan mes jutam organisma limfas plusmu vai asinsriti venas?) Nejutam, bet gan APZINAMIES, atspogulojam neiesaistoties; lidzigi ka ezera udens virsma atspogulo debesis peldosus makonus – lai ari kada butu to forma un krasa, tie nespej sadulkot udeni. Apzina ir ka spogula virsma, kas atspogulo visu ap mums esoso. Var uzrasties divaina viegluma, iekseja tuksuma, atraisitibas izjuta.

    Sada stavokli var apstaties, raiti saskaitit lidz pieci un atvert acis. Jus esat iegajis sai pasaule, un kaut kas ir mainijies... 5–7 minutes rami pasediet un saciet dzivot talak. Kas ir noticis? Jus esat sevi specinajis. Atraisitiba ir jutama tad, kad sevi attiram; ar to ir gluzi ka ar puteklainu spoguli – noslaukam, un sak mirdzet. Kad busiet so vingrinajumu mazliet apguvusi, pameginiet to izpildit ne tikai majas, bet ari dzives rituma.

    Ar to vien, ka mums piemit lieliskas ipasibas, ir par maz – tas ir japrot ari izmantot.
    Fransua de Larosfuko

    Reiz dzive pienaca bridis, kas man lika aizdomaties, kapec man tik biezi gadas neveiksmes un kapec es dazas situacijas reageju ka automats – nepavisam ne ta, ka gribetos izjust dzivi un cilvekus, kaut gan vel pavisam nesen – berniba – viss skita tik krasains, spilgts, izteiksmigs, informativs un dzivs... Kur zudusi mana berniskiga pasaules uztvere? Ne, nevis berna naivitates un pieredzes trukums, bet gan sakotneja tiriba, skaidriba, emocionalas un intelektualas uztveres piesatinatiba? Kapec es gadu gaita esmu kluvis inerts, iesikstejis, gruti iekustinams? Kas notiek ar manu apzinu – vai ta izpauzas vecuma simptomi, pieredze vai kaut kas cits?

    Izjutu, ka ta vai cita pasaules aspekta uztvere pamazam notrulinas, pazist visi. Ta izpauzas tadejadi, ka mes vairs gandriz neredzam un neizjutam pasauli, kura dzivojam. Piemeram, mes slikti pazistam ielu, pa kuru visu dzivi ejam uz darbu un majup. Mes to neredzam. Musu smadzenes dzivo musu raditais ielas fantoms, tapec musu realas ielas uztvere ir krietni notrulinajusies. Ja izsakamies telaini, musu apzina uzskata, ka te nav, ko redzet, jo tai viss jau ir zinams. Tomer, ja rodas tada vajadziba, mes nevaram atcereties ne sis ielas maju krasu un secibu, ne to, ka aug koki, un pat ne to, cik stavu ir kaiminmaja. Mes neieverojam ari vasarraibumus sava berna seja un to, ka sieva paris pedejos gadus vairs nekraso lupas. Un tas notiek ne jau tapec, ka mums truktu veriguma.

    Reiz savas smadzenes uzbuvejusi objekta fantomu, mes parstajam uztvert realo objektu un sava apzina operejam ar ta fantomiem, ta liedzot sev baudu ap sevi redzet vienmer mainigu un vienmer jaunu pasauli. Mes neredzam kreslu, uz kura sezam, un daksinu, ar kuru edam. Un fantomam, ko devejam par viru vai sievu, mes piedevejam tadu ipasibu kopumu, kas sim cilvekam vairs nepiemit vai pat nekad nav piemitusas. Mes risinam politiskas problemas, kuru fantomus musu apzina iedves un nostiprina plassazinas lidzekli, un mums pat nerodas aizdomas, ka biezi vien tie pat attali nelidzinas realitatei. Un beigu beigas klustam par fantomu sablivejuma upuriem.

    Bet svarigakais ir tas, ka MES NEZINAM, ko nozime emocionala pasaule. Mes nezinam, ko nozime izjust, pardzivot, kas ir ekstaze (nevis psihiska novirze, bet gan ta ekstaze, par ko ir sarakstitas poemas un simfonijas). Mes nezinam, ko nozime milet Otru. Mes nezinam pat, ko nozime milet pasam sevi. Mes nezinam, kas ir milestiba pret pasauli. Tas, ko mes saucam sais vardos, ir tikai tada ka enas mesta ena...

    Iziet no “fantomu” pasaules palidz vingrinajums “Fiksacija”. Tiesi ta mes ieejam jauna brivibas pakape.

    “Fiksacija”

    Papildus trim pamatvingrinajumiem (“Zvaigzne”, “Plusma” un “Standarta lode”) iesaku jums vel vienu. Tas nepavisam nav gruts, un ta veiksanai nav japatere daudz laika, toties ta ir lieliska sagatavosanas turpmak izklastito krietni nopietnako metozu izpildei. To pat nevar isti saukt par vingrinajumu. Ta butiba ir sada.

    Indokinas klosteros ir paraza – laiku pa laikam (neregulari) zvana zvans. Visi, kas to dzird, acumirkli sastingst tada stavokli, kada bijusi, skanu izdzirdot. Lidztekus vini pievers uzmanibu tam, kur atrodas, – vietai, kur strada, vai ari vinu apzina klist pa apkartejo pasauli, liekot kermenim darbu veikt automatiski. Ta tiek istenots retrits – tiek apgarots kermenis, prats un veicamais darbs.

    Analogiski ari so vingrinajumu velams saistit ar kadu neregulari dzirdamu skanu – ar parasta vai mobila talruna zvanu, iziesanu pa durvju aili un tamlidzigi. Izdomajiet to pasi. Tiklidz atskan sis signals, sastingstiet, fiksejiet so savu stavokli. Nevadiet domas, jutas un izjutas, tikai pacentieties izjust:

  • ko jus jutat;
  • kur jus atrodaties (te, pagatne, nakotne);
  • kura kermena vieta jums ir izveidojies saspringums (kaut vai mele vai diafragma);
  • ka jus darat to, ar ko nodarbojaties zvana atskanesanas bridi (apzinati, mehaniski);
  • ka jusu stavoklis korele ar to, ko jus darat.
  • Vingrinajums iekseja saspringuma noversanai

    Erti apsedieties. Paskatieties pulksteni (tam jabut ar sekunzu raditaju). Fiksejiet sekunzu raditaja stavokli, aizveriet acis un pacentieties pie sevis noskaitit minuti. Atveriet acis un fiksejiet reali pagajuso laiku.
    Norma ir 59–65 sekundes. Ilgaks vai isaks laiks liecina par paaugstinatu trauksmi un iekseju spriedzi. Atkartojiet so vingrinajumu vismaz divas reizes diena. Vislabak, ja to veiksiet nevis mierigos apstaklos, bet gan reala situacija, kas nebut neveicina jusu mierigumu un nosvertumu, – braucot transporta, sezot sapulce, stavot rinda vai satiksmes sastreguma.

    Nebut nav noteikti jacensas paraleli izpildit visus tris pamatvingrinajumus. Jus tos varat veikt pec kartas vai pamisus (ik pa nedelai). Ja vingrinajums neizdodas, neizvirziet sev par merki to izpildit par katru cenu. Ja neizdodas tagad, varbut izdosies pec pusgada vai... nekad. Nu un tad? Ir tacu tik daudz kas tads, ko jus neprotat darit vai ari tas jums isti nepadodas (piemeram, darbosanas ar gropeveli, gludizsuvumi vai riselje, operdziedasana, sangina zimejumi, ieksejo organu izmeklesana ar perkusijas (izklauvesanas) metodi u. tml.). Tapec vien, ka vingrinajums nav izdevies, jus neesat kluvis ne par mata tiesu sliktaks. Ne, nepavisam. Vel jo vairak – ja esat noskaidrojis, ka viss neizdodas, jums ir lieliska iespeja so problemu “palaist veja” un turpinat dzivot bez tas. Pie reizes jus apgusiet tehnologiju, ka atbrivoties ari no citam problemam1.

    1 Ar vardu problema seit ir jasaprot personiski orienteta situacija, kura var ietilpt viss – no zemestrices lidz pat putitei uz deguna. (Autora piez.)

    Nemiet vera, ka visi vingrinajumi ir tehnologijas, un tos nedrikst parveidot, mainit, modificet vai transformet. Citadi jus no vingrinajuma neko neiegusiet. Salidzinasim to, piemeram, ar tejas pagatavosanu. Ja jus izlaidisiet kaut vienu si procesa posmu (iekurinat uguni, ieliet udeni, uzlikt tejkannu, iebert teju...) vai sajauksiet to izpildes kartibu, tad teju jums neredzet ka savas ausis. Ieverojiet: tas ir loti nopietns bridinajums. Ja reiz darboties, tad ta, lai jums no ta tiktu labums.

    Rast jaunu ideju nozime iegut jaunas acis.
    V. Godgivzs

    Uzmanibas koncentracija un atslega pieklusanai pie tiesi mums derigiem stavokliem

    Nedzivas un ar vaju sapratu apveltitas dabas pasaule viss attistas pec primitivas shemas: informacija (cabona krumos) – darbiba (sist vai begt) – atslabums (nogalinats vai aizbedzis). Cilveks ir sociala butne, vinam viss ir krietni sarezgitak. Visbiezak – tik sarezgiti un neskaidri, ka pat dalu no dzives specialists var atsketinat tikai ilga laika. Bet ir ari cits mehanisms: savu zemapzinas noteikto jutu, emociju un ricibas verosana un fiksesana. Tiesi ta sufistu prakse lauj problemam pilno sadzivisko jukli parverst SAPRATIGA ESAMIBA.

    Neko neredzu,
    Neko nedzirdu,
    Neko nevienam neteiksu.
    60. gadu dziesmina

    Meditacija – cik gan daudz kas ikviena musdienu cilveka uztvere ir sapludis sai termina. Taja patiesam ir sapludis, sakusis viss, ko vien velaties, vienigi ne vienkarsa apzinasanas – mes to izmantojam, pasi nemaz nemanot. Piemeram, berniba mes tikai ar meditacijas palidzibu ieguvam zinasanas, pieredzi, pienemamies prata un kluvam apkerigaki. Ari brieduma gados mes to reizumis izmantojam. “Ta nav kenina cieniga nodarbosanas.” Blenosanas. Nav laika. Tas ir kaut kas no jogu dzives... It ka nebutu neka cita, ko darit... Tadi ir visizplatitakie spriedumi par so tik vienkarso un efektivo izzinas, macisanas un veselosanas veidu.

    Tomer tiesi meditacija, precizak – uzmanibas prakse, dara lidz tam neredzamo redzamu. Sai teksta es meditativo procesu centisos saukt par uzmanibas fiksaciju jeb uzmanibu. Jo vards meditacija mums tomer asociejas ar kaut ko eksotisku vai pat mistiski okultu. Busim vienkarsaki un gusim no ta lielaku labumu.

    Visparpienemtaja izpratne meditacija ir stundam ilgstosa darbiba, kas tiek istenota nekustigi, ar atvertam vai aizvertam acim, visbiezak kaut kur Indokina vai ari sektas tepat pie mums, to praktize muki vai tie, kam nav neka cita, ko darit.

    Meginasim tikt skaidriba. Meditacija ir process, ko mes pilnigi parvaldijam berniba2 un ko pieprotam ari tagad, tomer reti. Kapec? Tapec, ka mums nav tradicijas nodarboties ar sevi, ar savu psihohigienu. Un tikai tad, kad esam iekluvusi strupcela, mums paliga spontani nak meditativa prakse.

    2 Jus drosi vien atceraties: berns, kas rotala aizmirsies iztelojas sevi par lokomotivi un nekadi nav sasaucams pusdienas, neatrodas “seit”, vins ir pasaules izzinas procesa.

     

    Meditativo praksi var izprast ka stavokli, ko ipasi organize

  • kads (skolotajs, kaimins, darbabiedri, laulatais draugs);
  • kaut kas (situacija, kada radits piemers, gramata, glezna, video);
  • cilveks pats (ja ir attistita pasdisciplina vai liela ieinteresetiba).
    Meditativo procesu var iedalit ari pec citam pazimem:
  • iekseji versta meditacija (ar aizvertam acim);
  • areji versta meditacija (ar atvertam acim);
  • apvienota meditacija, kura uzmanibas koncentresana uz ieksejam parmainam tiek apvienota ar koncentraciju uz areja pasaule notikusam parmainam, kuru del ir notikusas ieksejas.
  • Pedeja veida meditacija ir visperspektivaka. Si veida meditaciju mes ari macisimies, apgustot seit sniegto metodi.
    Musu pratu un uzvedibu vada apstakli, kuros atrodamies. Mes dzivojam videji 15 minutes nedela – visu parejo laiku mes tikai eksistejam un nekam nepieversam nopietnu uzmanibu. Piemeram, piecus gadus vecs berns piedzivo lidz pat 30 minutem diena, tapec viens vina dzives gads lidzinas 5–10 cetrdesmit gadu veca cilveka gadiem. Varbut tiesi tur, nevis klizmas, dietas un kefira slepjas ilga muza noslepums? Aktivi un prasmigi izmantojot fiksaciju, 50 gados var piedzivot tikpat, cik piedzivotu trissimt gadu nodzivojis cilveks.

    Sada neuzmaniga dzivosana dara musu dzivi un piedzivoto neadaptivu, neadekvatu, nesapratigu, un ta neapmierina ne mus pasus, ne vidi, kura atrodamies. Un par musu dzivi tas beigas var teikt: “Jadzivo ir ta, lai citi ta nedaritu.” Ir tacu dzirdets, vai ne?

    Apgustot “jauno” procesu jeb jauno pieeju dzivei, mes klustam mazak atkarigi no arejiem apstakliem, kaitigam lietam un nevajadzigiem cilvekiem. Jo citadi mes neizbegami atkartojam svesas kludas un maksajam par tam ka par savam: “Par labiem mes uzskatam tos, kas neizsmej mus, musu domas un darbus, par gudriem – tos, ar kuriem mums ir kopigas domas un parlieciba, par interesantiem – tos, kas mus izklaide, par kaitigiem – tos, kas izcel musu trukumus.”

    Turklat, praktizejot fiksaciju, mes macamies ari efektivak stradat.
    Meditacija var but statiska, dinamiska vai situativa. Statiskas meditacijas atkariba no virzibas un koncentracijas sikak tiek iedalitas meditacijas par

  • fizisku objektu – ikonu, mandalu, sutru, gleznu, ainavu, ziedosiem augiem, punktu uz sienas, stavokla grafisku attelu, sveces liesmu, dabas paradibam, notikumu, kadu kustibu;
  • skanu, kas daudzkart atkartojas, dziedot vai lasot mantras, psalmu, himnu vai religisku tekstu dziedasanu, lugsanu skaitisanu;
  • procesu – elposanu, paradoksalu uzdevumu (koanu, mondo), iespaidiem, Ideju (moralu, etisku, piemeram, Labo, Taisnigumu, Tiesibam, Bailem), par stavokli vai konkreta uzdevuma risinasanu, piemeram, ka labak veikt to vai citu darbu, ka atrisinat personigu problemu, gut panakumus vai iekseju mieru.
  • Dinamiskajas meditacijas notiek koncentresanas uz kustibu, uz darbibu (protams, savu). Ipasi plasi tikusi praktizeta koncentresanas uz kadu darbu, kas tiek veikts “tagad, sai bridi”, – uz veidosanu, darbosanos ar smiltim, divcinu, vingrosanu, ikebanas veidosanu, kaligrafiju, gleznosanu utt. Eiropa psihoterapeiti aktivi izmanto sis tehnologijas. Fiksacijas process ir daudzu pashipnozes metozu, NLP, korporativas pieejas, autogena trenina, Silvas metodes, Norbekova sistemas u. c. pamata.

    Dzive ir janodzivo ta, lai gribetos vel!
    No dzimsanas dienu apsveikumiem

    Turpinājums – "PSIHOLOĢIJA MUMS" (17) 2005

    14.03.2006

    www.progress.com.lv

    BackTop
    Aforisms
    labāk vienreiz izsargaaties nekā 100 reiz mainīt autinjus...