Sēņojot un ogojot jābūt uzmanīgiem

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti atgādina, ka vasaras beigās un rudens mēnešos cilvēki bieži vakcinējas pret trakumsērgu pēc saskarsmes ar savvaļas dzīvniekiem, kas var būt slimi ar trakumsērgu.

Analizējot ilggadējos datus par dzīvnieku saslimstību ar trakumsērgu, kā arī cilvēku skaitu, kas vērsušies pēc palīdzības pēc dzīvnieku kodumiem, jāatzīst, ka trakumsērgas problēma valstī ir aktuāla jau vairākus gadu desmitus. Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir plēsīgi savvaļas dzīvnieki — lapsas, jenotsuņi, tomēr arī mājdzīvnieki — govis, kaķi un suņi — var saslimt. Sīkie zīdītāji — vāveres, peles, žurkas, zaķi u. c. — inficējas reti.

Pērn Latvijā pēc dzīvnieku kodumiem pēc palīdzības vērsās un vakcīnu pret trakumsērgu saņēma 7434 cilvēki.

Saslimušajiem savvaļas dzīvniekiem bieži, kaut arī ne vienmēr ir agresīva uzvedība un netipiska vēlme tuvoties cilvēkam.

Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā) vai gļotādām nokļūstot cilvēka organismā. Cilvēka vakcinācija pēc dzīvnieka koduma notiek visos gadījumos, ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir slims ar trakumsērgu. Potēšana jāsāk iespējami ātrāk.

Ja cilvēks tikko sakosts, koduma vai skrāpējuma vieta rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni, lai noskalotu siekalas, un nekavējoties jāgriežas pie ārsta, kas noteiks tālāko rīcību.

Lai novērtētu trakumsērgas risku un pieņemtu lēmumu par potēšanas kursa sākšanu, ārstam jāsniedz šāda informācija:

  • vieta, kur noticis kontakts ar iespējami slimo dzīvnieku,
  • apstākļi, kādos noticis šis kontakts (vai incidents ir provocēts, vai arī pirmais uzbruka dzīvnieks) un dzīvnieka suga;
  • vai dzīvnieks bijis vakcinēts (ja šāda informācija ir zināma);
  • vai ir organizēta dzīvnieka veterinārmedicīniskā novērošana (izziņa no veterinārmedicīnas speciālista).

Ja desmit dienu laikā dzīvnieks paliek vesels (ko apliecina veterinārmedicīnas speciālista izziņa), vakcinācijas kursu pārtrauc. Ja aizdomīgā dzīvnieka novērošana nav iespējama (piemēram, klaiņojošs kaķis vai suns), cietušajai personai veic pilnu vakcinācijas kursu.

No vakcinācijas atteikties nedrīkst, tāpat nedrīkst vakcinācijas kursu pārtraukt patvaļīgi, jo saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas ar nāvi. Jāatceras, ka tikai savlaicīgs, pilns vakcinācijas kurss un ārsta ieteikumu stingra ievērošana var novērst saslimšanu ar šo bīstamo neārstējamo slimību.

Iedzīvotājiem jāzina, ka nedrīkst tuvoties, aiztikt, nest mājās savvaļas dzīvniekus — lapsas, jenotsuņus, grauzējus, tie jāvēro no attāluma. Bērni jāattur no rotaļāšanās ar klaiņojošiem dzīvniekiem.

Sabiedrības veselības aģentūra atgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests septembrī un oktobrī turpina organizēt lapsu un jenotsuņu vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas tiek izplatītas ar lidaparātiem un ir iestrādātas barības apvalkā. Šīs vakcīnas izskatās kā brūngans klucītis vai ripa un ir nedaudz mazāks par sērkociņa kastīti. Aicinām iedzīvotājus mežā neaiztikt šādus priekšmetus, kaut arī tie nav bīstami cilvēka veselībai. Ja vakcīna tomēr nonākusi cilvēkam acīs vai brūcē, nekavējoties jāvēršas pie ārsta un jāinformē par notikušo.

25.09.2006

Apollo

BackTop
Aforisms
Ja aborts ir slepkavība, tad minets - kanibālisms...