Bērni Latvijā apdeg tieši vecāku neuzmanības dēļ

Latvijā ir vidēji 84% apdegumu gadījumu, kad bērni gūst traumas ar karstiem šķidrumiem. No tiem 72% ir bērni vecumā no 0 – 2 gadiem. Praktiski visi gadījumi uzskatāmi par vecāku neuzmanības izraisītiem. Mediķi ir pārliecināti, ka lielākajā daļā gadījumu, no apdegumiem varētu izvairīties, ja vecāki pieskatot bērnus būtu piesardzīgāki.

Precīzu datu par apdegumu traumu guvušo bērnu skaitu šobrīd nav. Taču Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ik gadu ar apdegumu traumām ārstējas ap 300 bērniem. Piemēram, 2006.gadā tie bija 267 bērni, no kuriem 66% zēni, bet 34% meitenes. Un lai arī bērnu organisma reģenerācijas spējas ir daudz augstākas, nekā pieaugušiem vai veciem cilvēkiem, dažkārt iznākums mēdz būt letāls.

Šobrīd ir aprēķināts, ka 75% apdegumu un to izsaukto nāves gadījumu būtu iespējams novērst, ja profilaktiskiem pasākumiem un vecāku apmācībai tiktu veltīta lielāka uzmanība. Daudzi jaunie vecāki nezina pat elementāras lietas. Piemēram, ka mazus bērnus nedrīkst bez uzraudzības atstāt virtuvē vai vannas istabā, jo bieži vien izzinot pasauli mazuļi ķer visu, kas pa rokai un tādā veidā gūst apdeguma traumas. Tieši šī iemesla dēļ virtuvē nekādā gadījumā nedrīkst likt karstu ēdienu tuvu galda malai vai uz grīdas. Nedrīkst atstāt traukus uz plīts, ar rokturiem uz ārmalu, kā arī novietot elektriskās sildierīces tā, lai bērns tās varētu aizsniegt. Vispār nebūtu ieteicams virtuvē gatavot karstu ēdienu, kad bērns ir blakus.

Vienu no muļķīgākajām traumām mazuļi iegūst, kad jaunās māmiņas, malkojot ar draudzenēm tēju vai kafiju, vienlaikus tur klēpī bērnu. Atliek bērnam strauji pagriezties vai pēc kaut kā pastiepties, un no apdeguma var glābt vien laimīga sakritība.

Tāpat arī vannas istabā jābūt piesardzīgiem. Piemēram, vannojot mazuļus, nevajadzētu pirmo vannā liet karsto ūdeni. Tā vietā būtu ieteicams ieliet auksto ūdeni, kuru pēc tam atšķaidīt ar karsto. Turklāt vannošanai paredzēto ūdeni noteikti vajadzētu vispirms izmērīt ar termometru (nevis ar roku, kā to dara vairums vecāku), pārliecinoties, ka temperatūra nepārsniedz 37 grādus pēc Celsija. Ūdens vannā var noslāņoties. Tāpēc vecāki domājot, ka temperatūra mazuļa vannošanai ir piemērota, var nejauši paši savām rokām bērnu ielikt verdošā ūdenī.

Kaut arī šādas traumas var šķist smieklīgi muļķīgas. Taču, kā atzīst vadošie bērnu apdegumu speciālisti, tieši „muļķīgās traumas” ar jaunajiem vecākiem arī gadās visbiežāk.

Ja bērns tomēr guvis apdegumu, ir jāprot pareizi sniegt pirmo palīdzību. Sekojoši, vispirms bērns pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no karstā un samirkušā apģērba. Pēc tam apdegums noteikti ir jāatdzesē (tas attiecas uz visiem apdegumu veidiem), ko vislabāk izdarīt zem auksta tekoša ūdens turot apdegušo virsmu 10 -15 minūtes. Visbeidzot apdegušās vietas saudzīgi jāpārklāj ar tīru pārsēju un jāizsauc ārsts. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo lielāka būs varbūtība, ka trauma izrādīsies viegla.

Jaunajiem vecākiem rūpējoties par bērniem vajadzētu atcerēties, ka apdegumu traumas ir vienas no vissmagākajām. Tās atstāj iespaidu ne tikai uz bērnu veselību, bet arī izskatu. Pat neskatoties uz mūsdienu kosmētiskās ķirurģijas sasniegumiem, bieži vien apdegumu izraisītās rētas ir redzamas visu atlikušo mūžu.

Rīgā, 2007. gada 3. aprīlī.

Informāciju sagatavoja Ilze Riņķe
Tālrunis: +371 26083702
E-pasts: ilze@rinkis.lv

03.04.2007

BackTop
Aforisms
Novecošana nemaz nav tāda briesmīga lieta, ja ņem vērā alternatīvas...