Senioru mentālā veselība

Psihiskās veselības traucējumi veciem cilvēkiem atkarīgi no līdzsvara zuduma starp vecā cilvēka resursiem, fiziskiem, personības un ārējiem apstākļiem. Svarīgs faktors ir spēja tikt galā ar dzīves uzdevumiem. Šī spēja nodrošina līdzsvara saglabāšanu starp vecā cilvēka paša cerībām, priekšstatiem un ārējiem apstākļiem.

Lai noteiktu veca cilvēka psihiskās veselības traucējumus, jāņem vērā psiho sociālos, bioloģiskos faktorus un ārējās vides iedarbību. Pie psihosociāliem faktoriem pieder - pašaprūpe jeb spēja tikt galā ar ikdienas uzdevumiem; spēja veidot pozitīvu saskarsmi ar apkārtējiem; nodarbošanās – vaļasprieki, intereses, aktivitātes. Pie bioloģiskie faktoriem ir jāņem vērā - somatiskās slimības, kas bieži vien ir psiholoģiski nosacītas. Pie ārējās vides faktoriem pieder: sociālā atbalsta sistēma; tuvinieka zaudējums; ekonomiskā situācija, ar ko vecais cilvēks var nespēt tikt galā. Ja kāda no šo faktoru grupām iztrūkst vai tās ir nelabvēlīgas cilvēks kļūst vieglāk ievainojams.

Daļa veco cilvēku zaudē iepriekšējo kontaktu tīklu vai arī tas sašaurinās. Aizejot pensija, viņi zaudē savu ierasto nodarbošanos, tas ir kritisks brīdis, cilvēkam sašaurinās interešu loks un pamazam dzīvei var zust jēga. Tā ir viena no teorijām, kas skaidro veco cilvēku saslimšanu ar psihiskām slimībām. Attīstītajās valstīs pieaugot vidējam dzīves vecumam pieaug arī cilvēku skaits, kuriem ir kāda no demences formām Kā liecina statistikas dati Zviedrijā šobrīd 150 000 personām ir diagnosticēts kāda no demences saslimšanas formām tiek prognozēts, ka 2025 gadā saslimušo skaits pārsniegs 200 000. Par Latviju šāda statistika nav pieejama.

Zinātnieku domām pasivitāte sakarā ar pensionēšanās vecuma iestāšanos un dzīves jēgas zudums var būt viens no demenci izraisošajiem faktoriem, kā nākošo jāmin lielo vecumu. Ir vērojama tendence, ka pieaugot vecumam palielinās saslimušo skaits ar demenci, pēc 70 gadu vecuma saslimušo skaits strauji pieaug. Termins demence ir cēlies no latiņu valodas vārda „dementia”, kas nozīmē – neprāts, ārprāts. Ilgi pastāvēja uzskats, ka demence pieder pie normālas novecošanas procesa, kas nebūt tā nav, tas ir sindroms, kopējs jēdziens virknei simptomu, kas liecina par smadzeņu funkciju pasliktināšanos sakarā ar slimību vai smadzeņu bojājumu.

Tiek izdalītas trīs demences saslimšanas formas no tām visizplatītākā ir Alcheimers – 50 % no visiem demences saslimšanas gadījumiem, tam seko vaskulārā demence apmēram 23 % un 20 % citas demences formas un tikai 7 % pieres daivas demence, tas gan ir skaidrojams ar to, ka šī saslimšanas forma atklāta visnesenāk. Pareiza izturēšanās un saskarsme darbā ar dementiem klientiem ir galvenā darba metode. Cilvēks, kurš cieš no kādas no demences formām ir atkarīgs no apkārtējiem cilvēkiem, viņu izturēšanās būtiski ietekmē kā persona ar demenci jūtās – no tā izriet, ka apkārtesošais personāls būtībā ir atbildīgs par viņa dzīves kvalitāti. Līdzcilvēki un personāls ir būtisks instruments, savā ziņā uz veco cilvēku iedarbojās kā zāles. Tādēļ demento pacientu/klientu aprūpe ir specialitāte, kas prasa īpašas zināšanas. Darbā ar dementiem klientiem ir svarīgi redzēt, to, kas nav redzams un dzirdēt to, kas nav pateikts. Pamatprincips šajā darbā ir skatīties uz indivīdu un redzēt pieaugušu cilvēku, tikai pēc tam ņemt vērā, ka viņš nav gluži vesels. Mierīga, droša vide, un personāls, kurš pielāgojas katram klientam, ir panākuma atslēga, lai dementā persona nezaudētu savu integritāti. Ar dementiem klientiem jārunā lēni un mierīgi, ieklausoties pacientā un mēģinot uztvert viņa izteikto domu.

G.N Bovèe ir teicis: „Laipnība ir valoda, ko pat mēmais var runāt un kurlais dzirdēt” – tieši šo valodu vislabāk saprot dements vecs cilvēks. Kaut arī slimība progresē nedrīkst aizmirst to, ka pacienta emocionālās funkcijas saglabājas ilgi, kaut sarunas un notikumi aizmirstas, prieka un labsajūtas izjūtas nezūd.

Autors:
Katrīna Kaire
 Sociālās rehabilitācijas darba speciālists
Šobrīd Biznesa Augstskolas „Turība” studente

11.12.2012

BackTop
Aforisms
Ja aborts ir slepkavība, tad minets - kanibālisms...