Apstiprināts saslimšanas gadījums ar trakumsērgu

Jūnija beigās Daugavpils rajona Ambeļu pagastā kādu vīrieti sakodis suns. Uzbrukuma laikā sunim bijusi neadekvāta uzvedība, bija vērojama agresivitāte un slimības pazīmes, kas liecina, ka suns ir slims ar trakumsērgu.
Autors: Agnete Bušta (12.08.2003)

Cietušais pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar suņa kodienu nav griezies un tāpēc vakcināciju nav saņēmis un saslimis ar trakumsērgu. Trakumsērga ir neārstējama slimība. Pacients miris 5. augustā, un diagnoze “trakumsērga” tika apstiprināta laboratoriski.
 
Kas ir trakumsērga?
Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, kas vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi. Tā visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā), nokļūstot cilvēka/dzīvnieka organismā.

Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu (smadzeņu iekaisumu) visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem.
Aizsargāties no slimības var tikai laikus vakcinējoties.
Kodiena vai saskrāpējuma vieta rūpīgi jāmazgā ar ziepēm un lielu ūdens daudzumu, lai noskalotu siekalas (ja tas ir iespējams) un nekavējoties jāgriežas pie ārsta, kurš, izvērtējot situāciju, noteiks, vai ir nepieciešama potēšana pret trakumsērgu.

Lai ārsts varētu novērtēt trakumsērgas risku un pieņemtu lēmumu par vakcināciju, ārsts jāinformē par vietu, kur noticis kontakts ar iespējami slimo dzīvnieku, par apstākļiem, kādos tas noticis (incidents izprovocēts, vai pirmais uzbrucis dzīvnieks); par dzīvnieka sugu un vai dzīvnieks ir vakcinēts; vai organizēta dzīvnieka veterinārmedicīniskā novērošana (izziņa no veterinā speciālista).

Ja 10 dienu laikā dzīvnieks joprojām ir vesels (apliecina veterinā speciālista izziņa), vakcinācijas kursu pārtrauc. Ja aizdomīgā dzīvnieka novērošana nav iespējama (klaiņojošs dzīvnieks), cietušai personai veic pilnu vakcinācijas kursu. Nav pieļaujama atteikšanās no vakcinācijas vai patvaļīga tās pārtraukšana.

Pret trakumsērgu iespējama profilakse.
Vakcināciju var veikt ne tikai pēc kontakta ar slimu dzīvnieku, bet iespējama arī profilaktiska potēšana.
Profilaktisko vakcināciju rekomendē personām, kam ir paaugstināts inficēšanās risks – veterinārārstiem u.c. dzīvnieku aprūpē nodarbinātiem speciālistiem (dzīvnieku dresētājiem, zooloģisko dārzu darbiniekiem), klaiņojošo dzīvnieku ķeršanas dienestu darbiniekiem, mežsargiem, mežstrādniekiem, lauku pasta darbiniekiem, medniekiem u.c. arī citām personām, kas atrodas biežā kontaktā ar potenciāli slimiem dzīvniekiem, kā arī ceļotājiem, kas dodas uz reģioniem, kuros ir nelabvēlīga situācija (paredzējuši apmeklēt sikspārņu apdzīvotas alas, dzīvnieku koduma gadījumā medicīniskās palīdzības kvalitāte ir apšaubāma), vajadzētu apsvērt iespēju veikt profilaktisku vakcināciju pret trakumsērgu. Lai gan profilaktiskā vakcinācija neizslēdz papildu vakcināciju, ja ir bijis kontakts ar slimu vai aizdomīgu dzīvnieku, tomēr šai gadījumā nav nepieciešams ievadīt specifisko trakumsērgas imunoglobulīnu un vakcinācijas kurss ir saīsināts. Profilaktiskā vakcinācijā ir 3 vakcīnas devas, ko ievada trīs nedēļu vai mēneša laikā.
 
Vispārējie ieteikumi profilaksei
Mājdzīvnieku īpašniekiem:
- obligāti jāvakcinē kaķi un suņi. Tas palīdzēs ne vien aizsargāt mājdzīvnieku no nāvējošas slimības, bet pasargās arī dzīvnieka īpašnieku no iespējamās inficēšanās, ja mājdzīvnieku sakodīs slims meža dzīvnieks;
- jāuzmana mājdzīvnieki, lai tiem nebūtu kontakts ar meža dzīvniekiem. Ja tas noticis, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta;
- nav pieļaujama pamestu dzīvnieku vairošanās, tāpēc dzīvnieki, kuru pēcnācēji nav vēlami, jāsterilizē;
- stingri jāievēro suņu un kaķu turēšanas noteikumi. Nedrīkst pieļaut mājdzīvnieku brīvu klaiņošanu.
Iedzīvotājiem jāzina, ka nedrīkst tuvoties un kontaktēties (aiztikt, nest mājās) ar savvaļas dzīvniekiem (lapsām, jenotsuņiem, grauzējiem u.c.). Bērnus jāattur no rotaļāšanās ar klaiņojošiem dzīvniekiem.

Katru gadu Latvijā pēc kontakta ar slimiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti 8 000 – 9 000 cilvēki. 1993. gadā tika reģistrēts pēdējais apstiprinātais saslimšanas gadījums cilvēkam, bet pēdējos gados tiek reģistrēti ap 500 dzīvnieku saslimšanas gadījumu gadā. Visbiežāk ar trakumsērgu slimo lapsas, jenotsuņi, retāk - caunas u.c. Mājdzīvnieku vidū saslimšana visbiežāk reģistrēta suņiem, kaķiem un mājlopiem.

Ilggadēji novērojumi liecina, ka, sākot ar 90-to gadu sākumu, personu skaits, kas griežas pēc antirabiskās palīdzības, ik gadu palielinās.

Analītiska informācija par situāciju ar trakumsērgu un antirabisko palīdzību pieejama SVA mājas lapā: http://www.sva.lv/ppasi.htm

13.08.2003

apollo.lv

BackTop
Aforisms
labāk vienreiz izsargaaties nekā 100 reiz mainīt autinjus...