Smieklu terapija

Smejot un jokojot var aizmirst par slimību un patiešām uzlabot dzīves kvalitāti, kaut arī tikai uz dažiem mirkļiem… Daži eksperti ir pārliecināti, ka smieklu nozīme ir pat lielāka – tie stimulējot imūnsistēmu.
Autors: Gita Krastiņa (20.08.2003)

Krāsu terapija, aromterapija, tagad arī smieklu terapija, ir atzīta par alternatīvās terapijas metodi. Cilvēki dzer kaudzēm zāļu un pakļaujas visjaunākajai terapijai, cerēdami, ka atrisinās veselības problēmas. Bet varbūt efektīvāki ir smiekli?

Smiekli tiešām uzlabo veselību
Daudzi cilvēki instinktīvi jūt, ka vajag smieties, bet vai smiekli tiešām ir tik labi arī no medicīniskā viedokļa? Noskaidrots, ka cilvēki, kas pārcietuši infarktu un ik dienas 30 minūtes smejas un joko, visticamāk, nepiedzīvos otro infarktu, viņi lieto mazāk medikamentu un viņiem ir zemāks asinsspiediens.

Smiekli pazemina asinīs stresa hormonu (piemēram, kortizola) līmeni, paaugstina dažu imunoglobulīnu līmeni un paaugstina toleranci pret sāpēm.
Tomēr pētījumos noskaidrots, ka cilvēki kas sirgst ar sirds slimībām, smieklīgās situācijās smejas par 40% retāk nekā cilvēki ar veselām sirdīm. Vai humors novērš sirdsslimību rašanos, vai arī cilvēki ar sirdsslimībām zaudē humora izjūtu? Retāk smejot arī cilvēki, kas cieš no ādas kaitēm.

Smiekli pret stresu
Iespējams, ka labākais humora pielietojums medicīnā ir garīgās veselības jomā, piemēram, trauksmes gadījumā.
Humors mazina stresu, ļauj vieglāk pārciest pazemojumu, mazina neveiklības sajūtu, palīdz garīgi cīnīties ar sāpēm un ciešanām. Pareizā laikā un pareizā vietā humors lielākai daļai cilvēku palīdz grūtos apstākļos, pat sastopoties ar smagām ciešanām.
Smiekliem var būt terapeitiska iedarbība arī uz medicīnas personālu. Tie ļauj paskatīties uz problēmām ar perspektīvu, iedarbojas kā katarse, ļauj atslābināties.

Klauni - terapeitiskā humora speciālisti
Kaut arī joprojām notiek strīdi, vai humors palīdz, ASV ir radusies jauna medicīnas nozare. Daudzās slimnīcās strādā humora terapeiti un klauni. Izlasiet par franču klauniem, kas ir izstrādājuši pat ētikas kodeksu darbam slimnīcā: http://www.bmj.com/cgi/content/full/319/7212/792/a vai atrodiet atbilstošu joku katram dzīves gadījumam: http://www.haveagoodlaugh.com/

“Klauni” ne tikai vienkārši stāsta jokus, bet mērķtiecīgi izmanto humoru, lai tiktu galā ar specifiskām problēmām. Amerikas terapeitiskā humora asociācija definē terapeitisko humoru kā “…jebkuru iejaukšanos, kas veicina veselību, stimulējot jautru izturēšanos pret absurdām un nepatīkamām dzīves situācijām, veicina atveseļošanos vai cīņu pret slimību.”

Joko gan par slimībām, gan dakteriem
Visdīvainākais, ka slimības,  šis nelaimes un izmisuma cēlonis ir arī viens no visvairāk izmantotajiem anekdošu avotiem. Cilvēka ķermenis un tā funkcijas rada neskaitāmus jokus, kam netrūkst klausītāju (cik joku zināt, piemēram, par viagru).

Medicīniskais humors attīstās laika gaitā
Šekspīra laikos tas koncentrējās ap ķermeņa funkcijām. 1980. gados galvenokārt bija anekdotes par ārstiem. Bet pēdējā laikā rodas arvien vairāk joku par veselības apdrošināšanu un slimokasēm.

21.08.2003

apollo.lv

BackTop
Aforisms
Kaut nosprāgshu, bet nodzīvošu dzīvi līdz galam...