Gudrības zobi

Daiļliteratūrā nereti piemin gudrības zobus. Sarunās reizēm dzirdam paskaidrojumu par kāda cilvēka zemajām gara spējām gudrības zobu trūkuma dēļ. Dažs zēns vai meitene pamatskolas vecumā ar pirkstu mēģina mutē sameklēt gudrības zobus, lai pierādītu, ka ir cienīgi pieaugušo cilvēku sabiedrībai. Bet, ja jau ko nopietni meklē, tad ir jāpalīdz atrast vai noskaidrot lietas īstos apstākļus.
Autors: Pēteris Zālītis, minka.lv (01.09.2003)

Kas tad ir gudrības zobi, kā tos vērtē stomatologi un kāds sakars tiem ar cilvēka gudrību vai garīgo attīstību?
Par gudrības zobu tautā apzīmē trešo dzerokli jeb tā saukto astoto zobu (ja zobus skaita, sākot no viduslīnijas, kā tas pieņemts stomatoloģijā). Astotais zobs ir pēdējais zobu rindā.

Īpatnējais nosaukums izveidojies tādēļ, ka parasti šie zobi izšķiļas apmēram 18—25 gadu vecumā, tas ir, tajā cilvēka attīstības periodā, kad jau izveidojies viņa pasaules uzskats, beigušies skolas gadi, cilvēks patstāvīgi strādā, viņam uzkrājusies jau zināma dzīves pieredze. Tātad vienā laikā ar iegūto gudrību parādās arī gudrības zobi.

Tomēr gudrības zobi nav vēl īstais cilvēka garīgā apvāršņa rādītājs un pēc zobiem nevar spriest par viņa noderību mācībām augstskolā vai arī kādam noteiktam darbam. Reizēm, spriežot pēc cilvēka sakodiena vēsturiskās attīstības, humoristiski var secināt pretējo: cilvēkam ar vareniem gudrības zobiem veidojas spēcīga košļāšanas sistēma.

Mūsu tālajiem senčiem ir bijuši ļoti vareni un spēcīgi zobi vispār, tai skaitā arī gudrības zobi, bet šodienas cilvēkiem tie sāk izzust. Nedomājam, ka mūsu senču garīgā dzīve bijusi bagātāka nekā mūsdienās. Šodienas cilvēkam astotie zobi jeb tā sauktie gudrības zobi atrodas īpatnējā stāvoklī. Neapšaubāmi pierādīts, ka no cilvēka senčiem līdz mūsdienu cilvēkam sakodiens izgājis ievērojamu redukcijas ceļu, tas ir, palicis vājāks. Žokļu kauli samazinājušies un kļuvuši vieglāki, kā arī samazinājies zobu skaits. Tam ir skaidrs pamatojums. Senajam cilvēkam zobi un žokļi bija ne tikai aparāts rupja uztura sasmalcināšanai, bet, kā norāda vēsturnieki, reizēm kalpoja arī medījumu ādu apstrādāšanai un bija pat ierocis uzbrukumam un aizsardzībai.

Šodienas cilvēks galvenokārt lieto sasmalcinātu uzturu, un viņam ir pastiprināta papildu funkcija artikulētu skaņu veidošanai. Ir pamats domāt, ka sakodiena redukcija šodienas cilvēkam turpinās, tas ir, notiek žokļu lieluma un zobu skaita samazināšanās. Krasi samazinās gudrības zobi. Nereti cilvēkiem astotais zobs vispār neattīstās. Tādu stāvokli mēs neuzskatām par nenormālu. Dažādas shēmās sakodiena vērtējumam astoto zobu vispār neievēro. Reizēm astotajam zobam ir nenormāla forma — bieži tapiņas veidā, reizēm ar līkām saknēm. Nereti astotā zoba aizmetnis attīstās kaulā nepareizā guļā un nevar izšķilties.

Astoto zobu trūkums nevar radīt un nerada nekādus traucējumus cilvēka veselībai, bet to esamība gan reizēm var būt par cēloni ievērojamām komplikācijām.
Harmonisks sakodiens bija mūsu senčiem un ir daļai šodienas cilvēku, kam ir astotie zobi un tai pašā laikā arī ļoti spēcīgi attīstīti žokli, kur visi zobi izvietojušies. Bet žokļi šodienas cilvēkam samazinās. Ja astotie zobi attīstās cilvēkam, kam ir mazi, viegli žokļi, tad tiem parasti nav vietas zobu rindā. Augšžoklī stāvoklis ir vienkāršāks. Izšķiļas tāds astotais, un to neviens neievēro; tam nav nekāda labuma, jo uztura sakošļāšanā nepiedalās, un nav arī ļaunuma.

Apakšžoklī stāvoklis ir daudz smagāks. Zobu rindu norobežo apakšžokļa tā sauktais augšupejošais zars, ko varam salīdzināt ar stāvu kaula sienu aiz pēdējā zoba. Tad nereti gadās, ka 17 — 18 gadu vecumā jāšķiļas astotajam zobam, bet starp šo kaula sienu un blakus esošo septīto zobu nav pietiekami lielas spraugas.
Kas tad notiek? Astotais zobs spiežas nelielajā spraugā, sagriežas, ieņem izdevīgāku stāvokli augšanai. Reizēm tas arī izdodas, zobs iespiežas slīpi aiz zobu rindas, parādās viens vai divi pauguri virs smaganām, bet nereti tālāk arī zobs neizšķiļas. Pēc tam uzturs sāk krāties starp smaganām un atsevišķajiem zoba pauguriem, jo zoba un smaganu audiem radušās nedabiskas attiecības. Sāk veidoties sprauga starp smaganām un zobu, tur sakrājas uztura daļiņas, tās sadalās, savairojas mikroorganismi, sākas smaganu iekaisums. Reizēm ap tādu nepilnīgi izšķīlušos astoto zobu izveidojas sastrutojums, kas ne tikai apgrūtina mutes atvēršanu, bet var nelabvēlīgi arī iespaidot vispārējo veselības stāvokli.

Reizēm, astotajam zobam šķiļoties, izdodas sajaukt vispārējo kārtību: lai radītu sev vietu, astotais zobs aizspiež pārējos zobus uz priekšu, sajaucot pareizo zobu rindu un izveidojot tā saukto saspiesto zobu stāvokli, kas bojā izskatu un ietekmē arī asinscirkulāciju, vielmaiņu zobu apkārtējos audos, radot to vājumu visā zobu rindā.

Ja zobu rinda stabila, atkarībā no astotā zoba aizmetņa novietojuma un spiediena intensitātes var veidoties rezorbcijas perēkļi, tas ir, septītajam zobam izzūd zoba audi. Līdz ar to, ja laikus nav konstatēta un novērsta astotā zoba darbība, jāzaudē septītais zobs. Tad iznāk astotais zobs, kas parasti nav tik pilnvērtīgs, kā tā izspiestais septītais zobs.

Atsevišķos gadījumos astotajam zobam, attīstoties kaulā un šķiļoties, enerģijas ir pārāk maz, lai novietotos zobu rindā. Ar laiku zoba šķilšanās enerģija izzūd, un pēc pārējo zobu zaudējuma tāds aizmetnis, neviena nepamanīts, paliek kaulā. Pēc tam, aizvietojot trūkstošos zobus ar zobu protēzi, kas zināmā mērā pārskaņo un kairina audus, var atkal pamosties šķilšanās stimuls. Tad šis zobs izšķiļas cilvēkam jau ievērojamā vecumā un rada pamatu sarunām par «brīnumu», tas ir, cilvēkam bija piena zobi, pēc tam pastāvīgie zobi un vecumdienās parādījās vēl vieni zobi.

Tiesa, astotie zobi var radīt pārsteigumus, visbiežāk ļoti nepatīkamus, tādēļ visizdevīgāk tos neatstāt nejaušu brīnumu kategorijā, bet stāvokli iepriekš izpētīt un vadīt vēlamajā virzienā. Kā to saprast? Cilvēkam 20—40 gadu vecumā jāapskata sava zobu rinda, un, ja viņš konstatē, ka ir trešie dzerokļi jeb astotie zobi, tad tie ir gudrības zobi. Ja astoto zobu nav un ja reizēm jūt nenoteiktas sāpes zobu rindā vai arī rodas sāpes, muti atverot, jāiet pie savas poliklīnikas stomatologa, kas pārbaudīs zobu stāvokli, ja vajadzēs, izdarīs rentgenuzņēmumu un precīzi noteiks astoto zobu stāvokli.

Ja astotie zobi rada nozīmīgus traucējumus, tad stomatologs noteiks ārstēšanu. Tā nebūs smaga, bet nebūs arī viegla. Astotā zoba izņemšanai parasti ķirurgi lieto kaltu, lai noņemtu kaula ārējo sieniņu un piekļūtu nepareizi novietotajam astotajam zobam. Pateicoties iedarbīgajiem pretsāpju līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā, operācija, ir nesāpīga, bet, protams, nav arī patīkama. Tomēr jāatzīst, ka šīs nepatikšanas ir īslaicīgas un nav salīdzināmas ar tām nepatikšanām, ko spēj dot no kaula neizņemtie astotie zobi gadījumos, kad tie nelabvēlīgi ietekmē blakus zobus vai apkārtējos audus. Turklāt jāievēro, ka tad, kad ir sācies iekaisums, zoba izņemšana ir ievērojami grūtāka.

03.09.2003

apollo.lv

BackTop
Aforisms
Kļuva par veģetārieti - pārgāja uz zālīti...