“Rezerves daļu” meklējumi

Mūsdienu transplantoloģijas pirmsākumi, ja var ticēt vēstures grāmatās rakstītam, meklējami jau 800 gadu priekš Kristus Indijā, kad tā laika ķirurgs Susrata kādam nelaimīgam, kas cīņā bija zaudējis degunu, atjaunoja to no ādas lēveriem.
Autors: Gita Krastiņa (23.10.2003)

Lai kā arī necentās senie ķirurgi, mēģinot pārstādīt dažādus orgānus gan no suņa, gan pērtiķa, vērā ņemami panākumi netika gūti. Recipienta organisms vienmēr atgrūda svešo orgānu. Bet arī šie eksperimenti bija nepieciešami, lai pilnveidotu operāciju tehniku.

Ko var transplantēt?
Pasaulē pirmā sekmīgā sirds operācija tika veikta 1967. gada decembrī Keiptaunā, par kuru ķirurgs Kristians Bernards saņēma Nobela prēmiju. (Latvijā pirmā sirds operācija 2002. gada 10. aprīlī).
ASV katru gadu tiek veiktas ap 2300 sirds transplantāciju. Lai gan ķirurgi šādas operācijas tehniski prata veikt labi, lielā pacientu mirstība pēc pāris gadiem atvēsināja entuziasmu veikt operācijas. 

Kopš 1981. gada pasaulē tiek veikta sirds plaušu transplantācija. Pirmais šāda veida transplantāts funkcionēja 5 gadus. Apmēram 80% pacientu pēc sirds operācijas nodzīvo ilgāk par gadu, bet pēc sirds plaušu operācijas 60% pacientu nodzīvo ilgāk par gadu.

Pirmā sekmīgā nieru transplantācija notika 1954. gadā Bostonā. Recipiente un donore bija identiskas dvīnes. Operāciju veica Dr. Džozefs Marejs (Murray), par ko saņēma Nobela prēmiju. Pārstādītā niere funkcionēja 8 gadus.

Nieres ir divas un tādēļ arī dzīvs donors var ziedot nieri. Bet akna ir tikai viena, tādēļ tika meklētas arī metodes, kā pārstādīt no dzīva donora daļu šā orgāna.

Sekmīga aknu transplantācija tika veikta 1967. gadā un to veica Dr. (Starzl) Kolorādo universitātes Veselības zinātnes centrā.
Daļēja aknu transplantācija no dzīva donora kļuva iespējama 1989. gadā. Aknu fragmentu vecāks ziedoja bērnam. Taču aknu daļējā pārstādīšana pa īstam sākās tikai 1998. gadā. Līdz 2000. gada maijam jau bija veiktas pavisam 2745 daļējas aknu transplantācijas.

Šis ir visbīstamākais transplantāciju veids. Donoram ir jāšķiras vismaz no puses savu aknu. Aknas ir orgāns, kas caurausts ar sīkiem kapilāriem, vēnām un artērijām, kas visas jāsašuj, tādēļ operācija var ilgt pat 14 stundu. 20% gadījumu aknu donoriem attīstās komplikācijas.

Pirmā sekmīgā aizkuņģa dziedzera transplantācija tika veikta 1978. gadā no dzīva cilvēka (radinieka). Tā funkcionēja 84 mēnešus (7 gadus). Aizkuņģa dziedzeri parasti transplantē cukura diabēta gadījumā. Ja cukura diabēts radījis nopietnas komplikācijas, piemēram, - nieru mazspēju – aizkuņģa dziedzeri pārstāda kopā ar nieri.

Tagad pasaulē iespējams transplantēt tikai aizkuņģa dziedzera bēta šūnas. Pārstādītās šūnas sāk producēt  insulīnu un cilvēkam vairs nav jāievada insulīns.

Pašlaik tehniski iespējams transplantēt arī dzemdi un olnīcu. Taču, kamēr netiks atrisināts jautājums par mazāk toksiskiem prettremes medikamentiem, diezin vai pārstādītās olnīcas un dzemde varēs veikt savu pamatfunkciju.

Pašlaik transplantē šādus orgānus: nieri, sirdi, aizkuņģa dziedzeri vai tikai aizkuņģa dziedzera audus, plaušas, vai tikai plaušu daivas, aknas vai aknu fragmentu, tievās zarnas. Vēl iespējams pārstādīt, kaulu smadzenes, radzeni, ādu, kaulus, sirds vārstuļus.

Pašlaik ar labiem rezultātiem pārstāda mākslīgas lēcas.
Kauliem un locītavām ir radīti mākslīgie aizstājēji. Visbiežāk aizvieto gūžas un ceļu locītavas.

24.10.2003

apollo.lv

BackTop
Aforisms
Ja aborts ir slepkavība, tad minets - kanibālisms...