- - - Dažādi - - -
Latvijas Pacientu tiesību birojs

Signe Dauškane,
Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore

- Kas ir svarīgākais, ko jūs  gribētu pateikt klientiem?
- Biroja telefons: 7 276 425 un konsultāciju laiki: pirmdien, otrdien, trešdien un ceturtdien no 13:00 līdz 17:00. http://www.lptb.lv. Konsultējam ikvienu arī klātienē, taču laiku iepriekš jāsaskaņo ar konsultantu. Stingri ievērojam pacienta tiesības uz anonimitāti.

- Kas veido jūsu biroja materiālo bāzi?
- Jau trešo gadu mūsu aktivitātes finansē Sorosa Fonds Latvijā un Baltijas Amerikas partneru attiecību programma. Šogad plānojam piesaistīt arī citus finansētājus.

- Vai valsts ir kaut kādā mērā ieinteresēta jūs atbalstīt?
- Mēs neesam ieinteresēti saņemt no valsts tiešu atbalstu, jo gan LPTB Statūti, gan stratēģija paredz, ka esam un būsim neatkarīga sabiedriska organizācija. Izņēmums varētu būt kādi atsevišķi projekti. Kad tiks izveidots likums un vajadzēs to iedzīvināt sabiedrībā, būs jālasa lekciju kurss veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citās mērķauditorijās, mēs varētu to darīt, saņemot valsts finansējumu. Sadarbībā ar Labklājības ministriju mēs darbojamies arī likuma izstrādes darba grupā.

- Ar kuriem jautājumiem pacienti visbiežāk vēršas pie jums?
- Par pacienta tiesībām un pienākumiem, par problēmām, ar kurām pacienti saskaras primārajā veselības aprūpes sistēmā, un ģimenes ārstiem, par jautājumiem, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu mūsu valstī, par iespējamiem risinājumiem situācijās, kad pacients nav apmierināts ar saņemtās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī tās radītajām sekām.
Ja pacientam problēma ir konkrēta – par kādu ārstu vai saņemtu pakalpojumu un viņš vēlas šo problēmu risināt, nevis tikai uzzināt informāciju, tad mēs viņu pierakstām uz klātienes konsultāciju, un mūsu juristi palīdz tālāk  risināt radušās problēmas. Uz konsultāciju lūdzam paņemt līdzi visu dokumentāciju, kas attiecas uz problēmu. Pie mums strādā tikai juristi, mēs nesniedzam sociālo un psiholoģisko palīdzību.

- Vai jūs pārstāvat pacientu arī  tiesas procesā?
- Pašreiz notiek vairāki administratīvie procesi, kur invalīdi ir prasītāji pret Veselības un darbaspējas ekspertīzes ārstu komisiju (par invaliditātes grupas samazināšanu vai atņemšanu). Šajos procesos piedalās mūsu biroja juristi. 2002. gadā šo palīdzību sniedzām bez maksas. Kā tas būs turpmāk, grūti prognozēt. Tagad veidojam tiesvedības praksi, kāda līdz šim nav bijusi, jo administratīvais process un indivīdu tiesības veselības aprūpē tiek ievērotas ārkārtīgi vāji. Ja procesā pacientu pārtāv advokāts, ir jāmaksā, taču lielākā mūsu klientu – pacientu daļa nav īpaši maksātspējīgi (maznodrošinātie un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem) un nevar atļauties izmantot viņu pakalpojumus. Pašlaik un arī turpmāk  tā būs nopietna problēma. Vēl jo vairāk - neviens jurists pirms procesa novešanas līdz galam nevar ne pateikt, ne apsolīt savam klientam, ka prāva ir simtprocentīgi vinnēta un tāpēc droši maksājiet man.

- Vai jums ir sūdzību statistika?
- 2002. gadā pirmajā vietā bija sūdzības par veselības aprūpes kvalitāti (111 sūdzības), kurā ietilpst ļoti dažādas lietas: gan sūdzības par informācijas trūkumu, gan par to, ka ārsts nav pietiekami daudz pastāstījis par diagnozi, prognozi, medikamentiem, blakusiedarbībām, un rezultātā ir radusies kāda problēma. Kvalitāte ir gan ārstniecības process ģimenes ārstu praksē, gan ārstniecības process stacionārā, gan izmeklējumi pie speciālistiem, gan arī tās sekas, kuras radušās pēc kaut kādas epizodes, kuru pacients ir pavadījis jebkuras ārstniecības personas uzraudzībā vai vienkārši pacients uzskata, ka viņš nav pietiekami informēts, lai sekmīgi turpinātu savu ārstniecības procesu. Tad pacients var griezties Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI), kura aizstāv pacientu intereses, izskatot un atbildot uz pacientu rakstveida iesniegumiem.

- Vai jūs negribētu minēt arī kādu ārstniecības iestādi, par kuru visbiežāk dzirdamas sūdzības?
- Nē… mēs neesam MADEKKI. Mēs lielu daļu pacientu konsultējam anonīmi: cilvēki piezvana pa tālruni (uzvārdu mēs neprasām) un saka, ka nesauks ārstu vai iestādi, jo tikai vēlas zināt, kā viņam būtu jārīkojas šādā vai citādā situācijā, bet neminot konkrēti. Vairāk nekā 50 % konsultējas šādi. Jāsaprot, ka tas neļauj veidot statistiku par iestādēm, tā var būt vienīgi tendencioza informācijas izpausme.

- Sakiet, kāda ir jūsu attieksme pret netradicionālo, alternatīvo medicīnu?
- Saskaņā ar ārstniecības likumu, ar ārstniecību var nodarboties tikai sertificētas personas, līdz ar to, ja ārstniecību uzņemas cilvēks, kuram nav pietiekama un sertificēta profesionalitāte, viņš nevar uzņemties atbildību un risku, kurš varētu būt. No otras puses  - to dara tieši tāpēc, ka domā, ka nekāda atbildība neiestāsies. Taču nesertificētā persona maldās, jo Krimināllikums paredz kriminālatbildību par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumus vai smagus miesas bojājumus. Jebkurā gadījumā, šis jautājums jāizvērtē pašam pacientam – ko viņi vēlas saņemt no cilvēka, pie kura griežas pēc medicīniskas palīdzības. Acīmredzot  cilvēks ir vai nu vīlies tradicionālajā medicīnā, vai arī baidās no ārsta baltā halātā. Pacientam ir jābūt tikpat plaši pieejamai informācijai arī par alternatīvo medicīnu un tās metodēm, lai varētu izvērtēt un pieņemt lēmumu, ko no šādas metodes un tās praktizētāja varētu iegūt un zaudēt.

- Vai ir bijuši tādi gadījumi, kad pacienti sūdzējušies par netradicionālās medicīnas darbiniekiem?
- Nav bijuši. Pacienti, iespējams, domā, ka tas nav mūsu kompetencē un mēs nevarēsim palīdzēt.

- Kā jūs vērtējat situācijas, kad speciālisti ar medicīnas izglītību pārkvalificējas un pāriet alternatīvajā medicīnā?
- Ja viņš ir sertificēts ārsts, tātad viņš ir ārstniecības persona likuma izpratnē. Ja ir sertifikāts, piemēram, ginekoloģijā, un ārsts sāk nodarboties ar alternatīvajām metodēm sejas plastikā, tad tas nav viens un tas pats, nepieciešami citi sertifikāti. Pacientam ir tiesības zināt, kāda ir speciālista izglītība konkrētajā nozarē, stāžs, sertifikāti, ko ārsts ir iepriekš darījis utt. Šo informāciju viņš droši var jautāt savam ārstam. Ja ārsts izvairās no atbildes vai saka, ka tā nav pacienta darīšana, tad tie ir pirmie signāli, ka tomēr ir jāuzmanās.

- Vai jūs pati esat  izmantojusi alternatīvās ārstēšanas metodes?
- Jā, pusaudzes gados esmu bijusi pie ekstrasensiem vai dziedniekiem sakarā ar alerģiju, kurai tolaik Latvijā tradicionālā veidā nevarēja noteikt cēloni. Esmu izmantojusi dažādu zālīšu uzlējumus un adatu terapiju. Ar mainīgām sekmēm, bet kopumā uzlabojumi bija.

- Vai, jūsuprāt, netradicionālo medicīnu var apvienot ar tradicionālo, klasisko medicīnu vienotā sistēmā?
- Jā, protams. Tradicionālā medicīna dod zināšanas un sapratni par cilvēka anatomiju, fizioloģiju, un šīs zināšanas neļaus speciālistam akli ticēt visam, ko dzirdēs kādos trīsdienu kursos. Nedomāju, ka tradicionālā un netradicionālā medicīna noliedz viena otru. Es nesaskatu problēmas situācijā, ja speciālists pārzina gan vienu, gan otru, un, redzot reālo pacienta stāvokli, var piedāvāt izvēlēties to, kas labāk varētu derēt.

- Kādu jūs gribētu redzēt Latvijas medicīnas nākotni un kas tam būtu nepieciešams?
- Manā uztverē Latvijas medicīnas nākotnei ir diezgan skaidra vīzija. Nevienā pasaules valstī nav tā, ka ar medicīnu ir apmierināti pilnīgi visi: gan visi pacienti, gan visi ārsti, gan valsts iestādes, tātad administrējošās, gan apdrošināšanas kompānijas u. tml. Katrā valstī ir savas problēmas, bet noteikti, ir jāsakārto katra pacienta, ārsta un valsts tiesiskās attiecības, jo šobrīd neviena no pusēm īsti nezina savas tiesības un pienākumus, un viss notiek tādā pašplūsmā, vairāk balstīts uz morāli ētiskiem apsvērumiem. Visiem šiem jautājumiem jābūt ļoti skaidri definētiem likumā. Ar to mēs nodarbosimies šogad.

- Kāds būtu Jūsu padoms pieaugušajiem, bērniem, cilvēkiem gados?
- Pirmkārt, viena no biroja devīzēm - zini savas pacienta tiesības. Otrkārt, nebaidieties cīnīties par savām pacienta tiesībām! Tiklīdz jūs jūtat, ka tās netiek ievērotas vai tiek rupji pārkāptas, nebaidieties  aizrādīt, taču, ja tas nelīdz, arī cīnīties. Un vēl – tiesiskā valstī ikvienam ir tiesības saņemt atbildes uz visiem saviem jautājumiem

23.12.2003

medicina.lv

BackTop
Aforisms
Jo vairāk mīlam meitenes jo mazāk tīkam dakteriem...