Veselam cilvēkam - veseli zobi

Evita Brokāne

Zobu kopšana un higiēna nav mūsdienu izgudrojums. Jau sirmā senatnē cilvēki pielietoja dažādus paņēmienus, lai cīnītos pret zobu sāpēm. Zobu kopšanas un ārstēšanas paņēmieni laika gaitā ir mainījušies, tomēr arī šobrīd speciālisti atskatās pagātnē uz senču izgudrojumiem, lai rastu pēc iespējas efektīvākus kopšanas līdzekļus.

Kādreiz cilvēki devās pie zobārsta tikai tad, kad sāpēja zobi. Šobrīd uzsvaru vērš uz zobu profilaksi. Ar to nodarbojas zobu higiēnisti - speciālisti, kas palīdz saglabāt optimālu mutes veselību, sniedz teorētisku un praktisku palīdzību. Zobu higiēnisti māca cilvēkiem kopt zobus, lai “zobi neslimotu”, līdz ar to veselāks būtu cilvēks pats. “Katrs bojāts zobs ir infekcija mutē. Katrs zobs ir iesaistīts kopējā asinsritē, līdz ar to iekaisums no zobiem var izplatīties visā organismā. Daudz vieglāka un lētāka ir profilakse, nevis ārstēšana, jo mūsdienās zobārstniecība un protezēšana ir dārga,” ir pārliecināta Ziemeļaustrumu Latvijas Mutes veselības centra Alūksnes pārstāvniecības zobu higiēniste Ilze Stradiņa. Viņa saka, ka, ņemot vērā mūsdienu iespējas un pienācīgi kopjot zobus, daudziem cilvēkiem veseli zobi var saglabāties ilgi, bet viņa atzīst, ka cilvēki maz zina un interesējas par zobiem, tādēļ rodas dažādas slimības, kas noved pie zobu izraušanas.

Pēc ēšanas mutē veidojas skāba vide. “Ēdot ar nelieliem pārtraukumiem, skābā vide saglabājas visu laiku. Speciālisti iesaka ievērot galvenās pamatēdienreizes. Ar našķiem nevajadzētu aizrauties starp ēdienreizēm, bet apēst tos saldajā ēdienā,” saka I.Stradiņa. Pēc ēdienreizes būtu vēlams zobus iztīrīt ar zobu birsti un pastu vai vismaz ar līdzekļiem, kam ir līdzīga iedarbība.

Vecākiem jārāda piemērs
Zobi būtu jātīra, jau parādoties pirmajam zobam. “Pateikt to ir viegli, bet ne tik viegli izdarīt, jo bērniem kut smaganas. Viņi negrib ļaut tīrīt ar zobu birsti,” saka zobu higiēniste. Zīdaiņiem viņa iesaka tīrīt ar speciālām, aptiekās nopērkamām gumijas birstītēm. Var izlīdzēties arī ar marles gabaliņu, kurš ir samitrināts ūdenī. “Kamēr bērns nav iemācījies izspļaut, nedrīkst lietot zobu pastu,” pamāca I.Stradiņa. Viņa saka, ka vecākiem pašiem ir jārāda piemērs un jātīra zobi. Līdz skolas vecumam zobus bērnam pēc viņa tīrīšanas vajadzētu pārtīrīt, jo bērns pats sev nevar tik labi tos iztīrīt. Zobu higiēnisti iesaka zobus tīrīt divreiz dienā - rītā un vakarā. Rītā zobus vajadzētu tīrīt pēc brokastīm, nevis tikko pieceļoties, bet vakarā - pirms gulētiešanas.

“Daudzi cilvēki zobus tīra tikai no rīta, bet ir tāds teiciens - no rīta tīri priekš citiem, vakarā priekš sevis. Vakarā pēc zobu tīrīšanas vairs nedrīkst neko ne ēst, ne dzert, izņemot ūdeni. Tas tādēļ, ka naktī mutē ir maz siekalu. Siekalas ir dabīgais zobu aizsargmehānisms. Mazā siekalu daudzuma dēļ naktī nenotiek dabiskie apskalošanas procesi. Viss, kas ir palicis mutē, bojājas un vairo baktērijas, pēc tam rodas dažādi iekaisumi, kas izraisa nepatīkamas sajūtas,” apgalvo speciāliste.

Cilvēki zobus tīra dažādi. “Pareizi jātīra no smaganas uz zobu, notīrot gan smaganu, gan zobu. Vienā reizē notīra divus līdz trīs zobus. Tīrīšanai vajadzētu ilgt vismaz trīs minūtes. Jānotīra visas puses - gan priekšpuse, gan iekšpuse, arī mēle,” stāsta I.Stradiņa. Viņa norāda, ka vajag tīrīt un kopt arī protēzes (gan izņemamās, gan neizņemamās), kā arī tiltiņus, citādi tur veidojas aplikumi, kas laika gaitā pasliktina elpu.

Jāmaina četras reizes gadā
Zobu tīrīšanas trīs pamatlietas ir zobu birstīte, pie tam katram sava, zobu pasta un zobu diegs. Mūsdienās piedāvātais zobu birstīšu klāsts ir visai plašs. Ir bērnu, pusaudžu un pieaugušo zobu birstes. Tās ir piemērotas katras vecuma grupas mutes un zobu izmēram. Zobu birstēm ir dažādas cietības pakāpes. Katram jāizmēģina un jāizvēlas sev piemērota zobu birste. Ja cilvēkam nav smaganu saslimšanu, zobu higiēniste Ilze Stradiņa iesaka izvēlēties zobu birstes ar mīkstiem sariņiem. “Ja ir smaganu saslimšanas vai jutīgas smaganas, sariņiem ir jābūt ļoti mīkstiem,” saka higiēniste.

Viņa atgādina, ka zobu birste jāmaina vismaz četras reizes gadā. “Bērniem zobu birstes ir jāmaina vēl biežāk, jo bērnu zobu birstītes ir ļoti mīkstas, tās ātri nolietojas, tāpēc zobus nevar pienācīgi iztīrīt,” uzsver I.Stradiņa. Zobu birstīšu izgatavotājfirmas ražo arī dažādas masējošās zobu birstes, zobu birstes ar retākiem sariem un krusteniski izvietotiem sariem, elektriskās zobu birstes. “Elektriskās zobu birstes sākotnēji bija domātas cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi. Šāda zobu birste kustās pati, bet to ir jāmāk pielikt katrai zoba virsmai. Šādas zobu birstes var būt piemērotas bērniem, kam rūcošā zobu birste rada interesi par zobu tīrīšanu. Bērniem ražo arī dažādu krāsu un interesantu formu zobu birstes. Zobu birste ir jāizvēlas pašam. Tā ir gaumes lieta,” spriež zobu higiēniste.

Jālieto profilaktiskās zobu pastas
Jāmaina ne tikai zobu birstes, bet arī zobu pastas. “Ja mutes mikroflora pierod pie vienas zobu pastas, tai zūd iedarbība,” apgalvo speciāliste. Viņa iesaka eksperimentējot izvēlēties arī katram piemērotāko zobu pastu. Viņa atgādina, ka bērniem nevajadzētu lietot pieaugušajiem paredzētās pastas, jo zobu pastām atšķiras sastāvs.
“Bērniem un pieaugušajiem atšķiras mutes mikroflora. Jo mazāks bērns, jo tīrāka ir viņa mute, tajā ir mazāk mikrobu. Katrs cilvēkbērns piedzimst ar pilnīgi sterilu muti. Ar pieaugušo zobu pastām, kuras ir daudz stiprākas un tajās bez pamatvielām ir daudz un dažādu papildvielu, bērns sev var kaitēt,” stāsta I.Stradiņa.

Arī pusaudžiem ir piemērotas zobu pastas. Pieaugušo zobu pastas var sākt lietot no 14,15 gadu vecuma, kad ir nomainījušies zobi, tomēr nedrīkst lietot baltinošās zobu pastas. Pieaugušie zobu pastas var izvēlēties pēc vēlamā efekta. Ir zobu pastas pret kariesu, pret zobu un smaganu jutīgumu, zobu pastas, kas kavē zobakmens atkārtotu veidošanos pēc tā noņemšanas, baltinošās pastas, balinošās pastas, pastas smēķētājiem un kafijas cienītājiem. Daudzās pastās vairākas īpašības ir apvienotas.

“Ir pastas, kas ražotas no ķīmiskiem produktiem, kā arī tādas, kas ražotas uz augu bāzes, tās ir veselīgākas. Zobu pastas dalās profilaktiskajās un ārstnieciskajās pastās. Ārstniecisko pastu sastāvā ir dažādas antibakteriālas vielas, kas veseliem zobiem var nodarīt ļaunumu. Tās var iznīcināt gan labo, gan slikto, līdzīgi, kā tas notiek lietojot antibiotikas. Ja cilvēkam nav problēmu ar zobiem, vajadzētu lietot profilaktiskās zobu pastas. Ja rodas problēmas, vispirms vajadzētu konsultēties ar speciālistu,” iesaka zobu higiēniste.

Mūsdienās daudzi vēlas iegūt žilbinošu smaidu. I.Stradiņa stāsta, ka mūsu platuma grādos dzīvojošajiem nekad nebūs tik balti zobi kā melnādainajiem, jo atšķiras klimatiskie apstākļi un pārtika. Tā saucamie “Holivudas smaidi” iegūti mākslīgi - gan ar balināšanu, gan ar porcelāna plāksnītēm.

“Mums ir viegli iedzelteni zobi, tāpēc nevajag pārcensties ar baltinošajām zobu pastām, bet balinošās mājas apstākļos nedrīkst lietot, var tikt bojātas smaganas,” saka higiēniste.

Viņa paskaidro, ka zobārstniecības kabinetā katram cilvēkam atsevišķi gatavo tā saucamo kapi, kura nosedz zobus, bet smaganām balinošās vielas klāt netiek. Tomēr zobu higiēnisti neiesaka balināt zobus, jo tas traumē zobu emalju, padara to trauslu. Arī baltinošās zobu pastas nevajadzētu lietot pastāvīgi, bet kursu veidā, jo arī to sastāvā ir abrazīvas vielas, kas var bojāt zobu emalju.

Jātīra arī zobu starpas
Ar zobu birsti cilvēkam izdodas notīrīt lielās zoba virsmas, bet jātīra arī zobu starpas, kurām netiekam klāt. Zobu starpu tīrīšanai domāts zobu diegs. “Ikvienam vajadzētu tīrīt zobus ar zobu diegu, jo tas noņem aplikumus tieši zobu starpās un nedaudz arī zem smaganas, lai nerastos iekaisumi,” saka zobu higiēniste.
Ir dažādi zobu diegi - tievāki, resnāki, ar piparmētru garšu, bez garšas, bet tie visi ir vaskoti. “Tieši tādēļ ar parasto spolīšu diegu nebūtu ieteicams tīrīt, tādējādi var sabojāt smaganas.” I.Stradiņa atgādina, ka vienai reizei ir nepieciešams vismaz 30 līdz 40 centimetrus garš zobu diegs. Skalot vai neskalot zobus ar skalojamajiem līdzekļiem, ir paša ziņā. Skalojamo līdzekļu izgatavotājfirmas iesaka tos kā zobu pastas papildinātājus un tās efekta paildzinātājus.

“Skalojamos līdzekļus varētu lietot darbā, kur nav iespējas iztīrīt zobus, paēdod pusdienas. Skalojamais līdzeklis daļēji aizskalo ēdiena atliekas un daļēji iedarbojas kā zobu pasta,” paskaidro speciāliste. Pēc ēšanas var lietot arī košļājamās gumijas bez cukura, kas neitralizē skābi, kura radusies pēc ēšanas.

“Košļājamā gumija veicina siekalu izdalīšanos. Siekalas iznīcina mirkoorganismus. Tās palīdz atgriezties skābes izskalotajiem mikroelementiem, no kā sastāv zobi,” stāsta I.Stradiņa.

Svarīgs ir ikviens zobs
I.Stradiņa iesaka apmeklēt zobu higiēnistu divreiz gadā. Higiēnists parūpēsies par zobu aplikuma noņemšanu, nopulēs zobus. “Būtu vēlams apmeklēt zobu higiēnistu pirms zobārsta apmeklējuma. Pēc zobu nopulēšanas zobārstam būs vieglāk strādāt, vieglāk saskatīt bojājumus,” paskaidro speciāliste. Vecākiem I.Stradiņa iesaka pievērst uzmanību bērnu kaitīgajiem ieradumiem - īkšķu sūkāšanai, vaigu un lūpu košļāšanai, zīmuļu graušanai, tās var veicināt zobu nobīdi, nepareiza sakodiena veidošanos, pat žokļa novirzīšanos. Speciāliste norāda, ka svarīgs ir ikviens zobs. “Ja nākas izraut kādu zobu, to vajadzētu protezēt, citādi esošie zobi, kam nav pret ko atspiesties, izvirzās uz āru un bojā sakodienu,” stāsta zobu higiēniste. Viņa uzsver, ka iedzimtas zobu saslimšanas ir pavisam retos gadījumos, bet lielākoties slimības rodas no nevērīgas izturēšanās pret kopšanu.

Dzirkstele

28.01.2004

BackTop
Aforisms
Dzīve dažreiz liek mums rādīt zobus.. vismaz stomatologam...