LATVIJAS FARMACEITU ĒTIKAS KODEKSS
LATVIJAS FARMACEITU ĒTIKAS KODEKSS

Ētikas kodekss pieņemts Latvijas Farmaceitu biedrības 4. kongresā 1998. gada 10. oktobrī.

Latvijas farmaceitu ētikas kodekss ir farmaceita un farmaceita asistenta (turpmāk tekstā - farmaceita) darbības ētisko un tikumisko principu kopums, kas izstrādāts ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.
Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kas darbojoties atbilstoši Farmācijas likumam un citiem likumdošanas aktiem farmaceitiskās darbības jomā, nodrošina sabiedrību ar zālēm un zāļu līdzekļiem, tā palīdzot cilvēkiem atgūt veselību un izsargāties no slimībām.
Savas profesionālās darbības laikā farmaceita pienākums ir sargāt katra cilvēka veselību un dzīvību. Farmaceita profesionālā darbība nedrīkst būt apzināti vērsta pret cilvēka veselību vai kalpot prettiesiskiem mērķiem.
1. Saskarē ar sabiedrību:
1.1. farmaceits savā darbībā ir profesionāli un akadēmiski izglītots speciālists, kas pastāvīgi papildina un pilnveido savas zināšanas un iemaņas, kritiski novērtē sava darba līmeni un rezultātus;
1.2. farmaceits augsti vērtē savas profesijas prestižu un neatkarību, savu zināšanu prioritāti farmaceitiskās aprūpes jomā;
1.3. farmaceits sniedz nepieciešamo profesionālo palīdzību jebkuram cilvēkam neatkarīgi no šī cilvēka tautības, rases, politiskās un reliģiskās pārliecības, dzimuma, vecuma, sociālā stāvokļa;
1.4. farmaceits savas kompetences ietvaros atbild par zāļu un zāļu līdzekļu racionālu un nekaitīgu lietošanu veselības aprūpes iestādēs;
1.5. farmaceits nesavtīgi veic sabiedrības farmaceitisko aprūpi, rēķinoties ar tās interesēm;
1.6. farmaceits nedrīkst savas zināšanas un iemaņas lietot prettiesiskai vai negodīgai darbībai, kā arī jebkurai citai darbībai, kuras rezultāti var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai;
1.7. farmaceits savā darbībā ievēro ētikas un deontoloģijas principus;
1.8. farmaceitam ir jāizvairās vai jāatsakās no jebkuras darbības, kas var graut viņa kā indivīda un profesijas prestižu.
2. Saskarē ar slimniekiem (pacientiem):
2.1. farmaceits nedrīkst atteikt nevienam cilvēkam;
2.2. farmaceitam katru cilvēku jāuzskata par personību un jāizturas pret viņu ar cieņu;
2.3. farmaceitam jāprot veidot dialogu un stiprināt kontaktu ar slimnieku, izvairīties no strīdiem, būt savaldīgam un laipnam;
2.4. farmaceitam ar savu runas veidu, izturēšanos un ārējo tēlu jāpārliecina par savu kompetenci un zināšanām specialitātē;
2.5. farmaceitam profesionāli jāprot sniegt informāciju par zālēm -par to lietošanas veidu, biežumu, glabāšanu mājās u.c.;
2.6. farmaceitam jāprot sniegt padomu slimniekam, kam nepieciešamas bezrecepšu zāles;
2.7. farmaceitam jāpārzina pašārstēšanās principus;
2.8. farmaceitam jāprot glabāt ar slimnieka personību saistītus noslēpumus - slimības diagnozi, ārstēšanas taktiku u.c.;
2.9. farmaceitam nepieciešamības gadījumā jāprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
3. Saskarē ar citiem farmaceitiem:
3.1. farmaceitam jāizturas koleģiāli - tā, kā viņš gribētu, lai izturas pret viņu;
3.2. farmaceitam ar cieņu jāizturas pret saviem kolēģiem, novērtējot viņu zināšanas, pieredzi, prasmi strādāt ar cilvēkiem utt.;
3.3. farmaceitam vienmēr jāpalīdz saviem kolēģiem - ar padomu, informāciju vai kā citādi;
3.4. farmaceitiskā biznesa jomā konkurencei jābūt godīgai, balstītai uz zināšanām, kvalitatīvāku un profesionālāku darbību;
3.5. savu zināšanu bagātību farmaceitam nesavtīgi jānodod jaunākiem, mazāk pieredzējušiem kolēģiem, tai skaitā farmācijas studentiem, tā nodrošinot profesijas pēctecību un progresu;
3.6. farmaceitu kolektīvā kritikai jābūt koleģiālai un saistītai ar profesionālo darbību, nevis darbinieka personīgām īpašībām.
4. Saskarē ar citiem veselības aprūpes darbiniekiem (ārstiem, medicīnas māsām, rehabilitācijas speciālistiem un citiem):
4.1. farmaceitam ir jābūt koleģiālam un lietišķam, neizceļot un nenoniecinot ne sevi, ne citus;
4.2. farmaceitam ir jāprot sniegt pārliecinošu, izsmeļošu un kompetentu informāciju par zālēm un zāļu līdzekļiem jebkuram citam veselības aprūpes darbiniekam;
4.3. farmaceitam ir jāsadarbojas ar ārstu (ārstiem) slimnieka aprūpes jomā, izvēloties pēc iespējas efektīvu un optimālu ārstēšanas taktiku;
4.4. saskaroties ar kļūdām ārsta darbā, farmaceita pienākums ir par tām informēt ārstu personīgi;
4.5. farmaceits nedrīkst aizstāt ārstu viņa profesionālā darbībā.
5. Bez tiešo profesionālo pienākumu izpildes:
5.1. farmaceits piedalās veselīga dzīvesveida popularizēšanā, dažādās farmaceitiskās aprūpes programmās, vides aizsardzībā, dažādos citos sociāli nozīmīgos pasākumos;
5.2. farmaceits ir sabiedriski aktīvs, it īpaši saistībā ar savu profesiju - biedrību, asociāciju un citu profesionālo organizāciju darbā;
5.3. farmaceits pastāvīgi papildina un pilnveido savas profesionālās zināšanas;
5.4. farmaceits vienmēr un visur ir savas profesijas patriots un aizstāvis.
Farmaceitu ētikas kodekss darbojas Latvijas Republikas teritorijā, un tas ir saistošs visiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem. Visus jautājumus, kas saistīti ar farmaceitu ētikas kodeksa pārkāpumiem, izskata Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) Ētikas komisija. Ētikas komisijas lēmums ir pārsūdzams LFB valdē 10 dienu laikā. LFB valdes lēmums ir galīgs.